Bijis gatavs
Disciplinārlieta pret A. Vilku tika sākta saistībā ar pilnībā nepabeigto Phare projektu, kas paredz izveidot integrētās informācijas sistēmu un lokālo datubāzi, lai nodrošinātu datu uzkrāšanu un to sajūgtu arī ar citu iestāžu informācijas sistēmām. Par to jau izskanējusi ļoti pretrunīga informācija: KNAB šefs norādījis uz vietnieka pārkāpumiem, bet A. Vilks uzsver, ka projekta pabeigšanu kavējis tieši N. Vilnītis.
A. Vilks, kurš bija atstādināts uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku, otrdien atgriezās darbā KNAB, taču strādāja vien dažas dienas. Tieši piektdien Administratīvā rajona tiesa lēma, vai atjaunot A. Vilku amatā, kamēr tiek vērtēts viņa atstādināšanas tiesiskums, tomēr N. Vilnītim izdevās to apsteigt. Viens no argumentiem A. Vilka lūguma noraidīšanai bija tieši fakts, ka disciplinārlietā jau pieņemts galīgais lēmums, stāsta tiesas priekšsēža palīdze Ksenija Novikova. A. Vilka balsī nav jaušams pārsteigums par N. Vilnīša rīcību. Viņš atzīst, ka tam bija gatavs un lēmumu pārsūdzēšot. Pēc A. Vilka domām, viņš atlaists, jo N. Vilnītis grib atbrīvoties no sev nevēlamiem cilvēkiem birojā.
Pats N. Vilnītis lēmumu nekomentē, jo saskaņā ar likumu to var pārsūdzēt tiesā. KNAB preses pārstāve Ieva Karlsberga norāda, ka jebkāda komentēšana procesa laikā varot ietekmēt spriedumu. Centra Providus pētniece Iveta Kažoka to dēvē par absurdu argumentu, lai N. Vilnītis varētu norobežoties no žurnālistu jautājumiem. Tad arī policija nevarētu komentēt ierosinātos kriminālprocesus, salīdzina I. Kažoka. Uz šo argumentu I. Karlsberga atbild: «To jūs jautājiet policijai.»
Procesu nesāka
A. Vilka atlaišanas tiesiskumu apšauba arī Saeimas Pretkorupcijas apakškomisijas priekšsēdis Aleksejs Loskutovs (Vienotība). Netiešs apliecinājums tam, ka A. Vilks nav rīkojies prettiesiski, esot arī Ģenerālprokuratūras nesaskatītais pamats sākt kriminālprocesu pret A. Vilku saistībā ar Phare projektu.
KNAB sāgas attīstībai ir vairāki scenāriji. Atvērts jautājums, kā rīkosies premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība), kurš ir vizītē Igaunijā, tāpēc komentāru sniegšot pirmdien. Taču neskaidras ir viņa manevra iespējas - proti, vai premjers var atcelt rīkojumu par A. Vilka atlaišanu. Valsts kanceleja atsaucas KNAB likuma normu, liekot noprast, ka premjers rīkojumu par A. Vilka atlaišanu atcelt nevarēs. A. Vilks esot samierinājies, ka «stāv priekšā gara tiesāšanās» un pieļauj, ka premjers šajā situācijā neko nedarīs, jo, pirmkārt, tas tiešām esot tiesas jautājums, bet, otrkārt, iepriekš premjera atcelto rīkojumu par A. Vilka atstādināšanu N. Vilnītis neņēma vērā un atstādināja viņu vēlreiz. Vēl viens nezināmais ir ģenerālprokurora vadītās komisijas N. Vilnīša darbības izvērtēšanai, kuras darbības termiņš pagarināts līdz jūnija vidum, slēdziens. Ja tas būs negatīvs, N. Vilnītis pats var zaudēt krēslu. Viens no KNAB šefa pēdējā laika aso kustību skaidrojumiem, kas izskan Dienas sarunās, ir tieši tas, ka «varbūt viņš izmisumā dara visu iespējamo, ko bija iecerējis birojā izdarīt». Savukārt, ja komisija nesaskatīs pamatu N. Vilnīša atbrīvošanai, darbs KNAB varētu būt apdraudēts vairākiem N. Vilnīša oponentiem. Redzamākā persona ir otra KNAB šefa vietniece Juta Strīķe, taču, kā norāda A. Vilks, turpinoties dienesta pārbaužu rosināšana arī pret dažiem citiem viņa kolēģiem.