Kādas ir tavas attiecības ar Džeinas Seimūras lomu?
Šī loma man ir būtiska, jo bija pirmā, ar kuru kā studente uzstājos uz profesionālās skatuves. Tas bija 1998. gadā, sagatavoju lomu desmit dienās, lai ielēktu saslimušas kolēģes vietā izrādēs Rumānijā un Grieķijā. Pēc tam vēl, 2001. gadā dziedāju Somijā, un tad šī loma brieda līdz šā gada janvārim Barselonā. Tagad ar to jūtos jau uz «tu», lai gan balss man ir mainījusies, nu jau jāpārvar citas grūtības nekā pirms 10-12 gadiem. Bet loma man ir ļoti mīļa.
Kāda īsti sieviete viņa ir?
Manuprāt, viņa ir mīloša sieviete ar pašcieņu un morālo stāju. Viņa diemžēl agri nomira, līdz ar to Henrijs vienmēr pēc viņas ilgojās, teica, ka nekad nevienu no sievām neesot tā mīlējis kā Džeinu. Es gan domāju, ka Džeina, agri nomirstot, nepaspēja Henrijam apnikt….
Vai ar Annu Ņetrebko esat pastāvīgs radošs tandēms?
Mums vēl paredzēts jauns Annas Boleinas iestudējums Ņujorkas Metropolitēna operas sezonas atklāšanā. Vairāk pagaidām nekas cits nav paredzēts. Lai arī esam ļoti draudzīgas, pēc mēģinājumiem viņa steidzas uz intervijām, fotosesijām, pie bērna. Nav sanācis kopā pabūt.
Kā jūties Vīnē?
Protams, jauki atpazīt ieliņas, veikalus, restorāniņus, bet ievēroju, cik Vīne tomēr maza. Šeit jūtos vairāk novērota, līdz ar to - mazāk brīvības. Bet ir ārkārtīgi jauki apciemot draugus, kurus vairākus gadus nebiju redzējusi.
Kādas vēl ir tavas šāgada ieceres?
Debija Cīrihes operā šā gada maijā, arī ar Annu Boleinu, dziesmu vakars (Lieder abend) Bādenbādenē, daudz koncertu dažādās vietās ar ļoti dažādām programmām. Protams, Metropolitēna opera. Šogad debitēšu Milānas La Scala - Elvīras lomā Mocarta operā Dons Žuans. Gatavošu jaunu bel canto lomu - titullomu Doniceti operā Favorīte koncertizpildījumam Berlīnē. Un, protams, - atvaļinājums.