Jau pavasarī Saeima ratificēja Lisabonas līguma izmaiņas, kas paredz Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) izveidošanu - tas ir cieši saistīts ar banku kopējo uzraudzību, jo tieši no šī resursa nākotnē varētu tikt saņemts finansējums tiešai banku rekapitalizācijai, lai krīzes gadījumā neciestu valsts maksātspēja. Taču neatkarīgi no politiskajiem lēmumiem gan vienā, gan otrā gadījumā pašmāju finanšu uzraugi darbu turpinās. «Nacionālie uzraugi paliks uz vietas, par to varam būt droši,» saka FKTK vadītājs Kristaps Zakulis un norāda - arī centralizētā banku uzraudzība nebūt nenozīmēs, ka visi lēmumi tiks pieņemti kaut kur citur Eiropā. «Zināmos aspektos būs sadarbība, būs deleģējami uzdevumi, kur ar nacionālo uzraugu fizisko resursu palīdzību tiks risināti kādi jautājumi, tikai paši lēmumi, iespējams, pāries Eiropas Centrālās bankas atbildībā,» saka K. Zakulis. Latvijas finanšu uzraugiem jau ir pieredze starptautiskā sadarbībā, darbojoties Skandināvijas banku uzraudzības grupās, un šī pieredze liecina, ka vienotajā tirgū uzņēmējiem ir vieglāk darboties pēc kopējiem uzraudzības principiem, nevis katrā valstī pārdzīvot nacionālās īpatnības. Turklāt vēl arī pašā Eiropā neesot skaidrības, kā īsti tiks regulētas bankas, kuru mātesbankas atrodas ārpus eirozonas, bet meitasbankas darbojas tajā. «Baltijā klasisks piemērs ir Swedbank - tās mātesbanka atrodas Zviedrijā, kas ir ārpus eirozonas, taču vienotais uzraudzības mehānisms attieksies tikai uz eirozonu, kur strādā meitasbankas. Tajā pašā laikā gan Swedbank, gan SEB banka, kas arī ir zviedru banka, visos ECB krīzes simulācijas testos ir bijušas starp sistēmiski nozīmīgākajām visā ES - vai un kā tiks realizēta vienotā uzraudzība, izslēdzot šīs bankas, vēl nav skaidrs,» atzīst K. Zakulis.
Arī ar ECB sadarbība jau notiek, FKTK ir daļa no kopējās uzraudzības sistēmas, kas piedalās dažādu vadlīniju un dokumentu sagatavošanā. K. Zakulis arī norāda - pavisam noteikti uzraugošās institūcijas darbinieku skaits netiks samazināts. Tiesa, pagaidām kopējo bildi uzzīmēt vēl nav iespējams.
K. Zakulis uzskata - ja vienotais uzraudzības mehānisms būtu spēkā jau 2008. gadā, kad Latvija piedzīvoja Parex bankas krahu, sekas būtu krietni mazākas un būtu arī mazāk neskaidrību. «Piedāvātais uzraudzības mehānisms arī paredz, ka jāpārrauj saikne ar valsti un bankām, lai privātais parāds nekļūtu par valsts parādu,» teic FKTK vadītājs. Viņš gan atzīst, ka topošajā likumprojektā vēl ir gana daudz slīpējamu detaļu.
Latvijas oficiālā pozīcija atbalsta ideju par banku savienības veidošanu, kuras darbība būtu iespējama, ja tiktu nodrošināta gan vienota banku uzraudzība, gan Eiropas noguldījumu garantiju fonds un vienots noregulējuma mehānisms. Jo īpaši tiek uzsvērts, ka Latvija vēlas, lai arī eirozonā neietilpstošajām valstīm būtu iespēja pievienoties.