Pirmā asociācija, kas var rasties, izlasot plānu, ir liela brīvība skolām, ko ministrs arī iepriekš solīja. Līdz 2014. gada vidum plānots veidot jaunu pamatizglītības standartu un izstrādāt minimālo saturu, kas jāapgūst dažādās izglītības jomās. Plānā saskatāma virzība uz lielāku brīvību mācību procesa organizēšanā, arī ļaujot skolām pašām lemt par «sāpīgo jautājumu» - mācību gada garumu. Lielāku skolu brīvību eksperti ierasti vērtējuši ļoti pozitīvi, taču pēc plāna izlasīšanas viņos jūtama skepse, vai nav iecerēts uzreiz pārāk lielas autonomijas vilnis, kas varētu iesviest ne tur, kur iecerēts. Pēc izglītības sociologa Miķeļa Grīviņa domām, iecerētā skolu autonomija plānā izpaužas «brīžiem bīstamā formā» un rada bažas, ka vairs nekas netiks kontrolēts. Programmas Iespējamā misija attīstības vadītāja Zane Oliņa papildina, ka viņa atbalsta brīvību mācību procesa organizēšanā, taču ir skeptiska pret brīvību attiecībā uz mācību procesā sasniedzamajiem rezultātiem. Tas nozīmētu, ka ikviena skola un skolotājs varētu noteikt, kas jāmācās. «Jautājums ir - vai mēs esam gatavi brīvībai visās tās izpausmēs,» saka Z. Oliņa. Viņa uzskata, ka pirms pilnīgas brīvības došanas nepieciešami starpposmi.
Ekspertes bažas saistāmas arī ar jautājumu, kas būs cilvēki, kas pārmaiņas īstenos. Lai skolotājiem un direktoriem varētu dot lielu brīvību, viņi ir tai jāsagatavo, bet tieši sadaļu par pedagogu profesionālo pilnveidi un tālākizglītību Z. Oliņa vērtē kā vājāko plānā. Pedagogu sagatavošanas jautājums esot ļoti aktuāls arī pirmsskolas izglītībā, jo reformu plānā paredzēts jau šogad grozīt likumus, lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieejamību pirmsskolas izglītībai no pusotra gada vecuma. Z. Oliņa akcentē lielas daļas pedagogu uzskatu - pusotru gadu veci bērni nav bērnudārza «materiāls». Tieši tāpēc vispirms esot būtiski saprast, kā var kvalitatīvi strādāt ar tik maziem bērniem.
Būtiska daļa reformu plānā ir arī iekļaujošā izglītība. Iecerēts pilnveidot mācību saturu skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem, dažādot pamatizglītības standartu, lai tas būtu piemērojams skolēniem ar speciālām vajadzībām, un pielāgot valsts pārbaudes darbus. Līdz nākamā gada septembrim iecerēts izveidot 10 iekļaujošās izglītības atbalsta centrus, kam būtu jāveicina arī agrīna skolēnu diagnostika, lai jau laikus varētu izstrādāt atbalsta pasākumus skolēniem ar traucējumiem.
Reformu plāns liecina, ka nu jau kā īstenojama ideja ir nostiprināta pāreja uz galvojumu sistēmu vispārējās izglītības finansēšanā. Tā paredz, ka nauda sekotu skolēnam līdz pat skolai. Plānots noteikt, kas ietilptu «pakalpojuma grozā», kas būtu jāsedz galvojuma finansējumam, - tas varētu būt risinājums, lai novērstu lielās atšķirības dažādu pašvaldību un vecāku izdevumos par skolēnu izglītošanu. Kāds būtu finansējums vienam galvojumam, tikšot rēķināts līdz nākamā gada vidum, un tas atšķiršoties, arī ņemot vērā bērna individuālās vajadzības. Diena gan rakstījusi, ka šādu finansēšanas sistēmu visai pretrunīgi vērtē pat starptautiski atzīti izglītības eksperti. Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdes vietnieks Jānis Krastiņš norāda, ka arodbiedrības pārstāvim darba grupā bija iebildumi pret iecerēto modeli, bet viņš bijis mazākumā.
Publiskajā telpā jau iegājies apzīmējums «Ķīļa reformas», kas varētu būt atbilstošs - plānu gatavoja teju 70 izglītības ekspertu, taču tajā caurmērā redzamas idejas, ko jau iepriekš medijiem klāstījis ministrs. R. Ķīlis nenoliedz, ka plānā kardinālu jaunumu nav, bet noslēpumaini atzīst, ka ekspertiem ir kāds samērā interesants piedāvājums, kā organizēt mācības, taču to viņš publiskošot vēlāk.
Kopumā plāns skar lielu daļu jautājumu, kuros tiešām bija nepieciešamas izmaiņas, atzīst Z. Oliņa. Cita lieta ir tajā iezīmētie termiņi, jo lielu daļu būtisku uzdevumu plānots veikt tikai divu gadu laikā.