Pirms daudziem gadiem Olgas meita traģiski gāja bojā, atstājot viņai savu piecus gadus veco atvasi Lieni. Olga Lieni kā meitu saviem spēkiem arī uzaudzināja. No dēla Olgai ir arī mazdēls. Mazdēla audzināšanā viņa ir iesaistīta mazāk, katru mēnesi izsniedz naudu našķiem un citām puikam svarīgām lietām. Neesot liela bēda. Daudz vairāk tērēties sanāk Lienes vajadzībām, bet Olgai rūpes par mazmeitu nav galvassāpes, tās sagādā prieku, lai arī cik grūti dažkārt nāktos pelnīt dienišķajai maizei. Mazmeita viņai ir dzīves jēga un prieks, jo arī vīrs sen kā aizgājis aizsaulē.
Liene šogad sāks skolas gaitas 10.klasē. Vajadzību neesot daudz, un meitenei lāde ar skolai nepieciešamajām lietām jau ir pielocīta pilna. Sirmā kundze nekad nav žēlojusi naudu mazmeitas vajadzībām, gluži otrādi - viss, ko viņa dara, ir Lienes nākotnei. Tāpēc Olgas kundzei ir pāris kredītu, kurus nomaksāt tagad būšot grūtāk, jo nu jādzīvo tik no pensijas. Viņa stāsta, ka dzīve rit no vieniem kredītiem līdz otriem. Olga dažkārt paņem vienu kredītu, lai nomaksātu citu, jo visas mazmeitas un arī savas vajadzības ar algu vai pensiju apmierināt nevarot. Viņa gan atzīst, ka ir pieradusi dzīvot pāri saviem spēkiem, bet no kredītu ķetnām tik viegli vairs vaļā tikt nevarot. Tāpēc, kamēr viņa būšot pie dzīvības, raizēm neesot pamata, un šāds dzīvesveids viņai ir pieņemams. Olgai pašai vien vajag, lai sev varētu nopirkt kādu grāmatu dvēselei. Tas viss.
Nesen Lienes dzīvē atkal ienāca viņas tēvs. Toreiz, kad bojā aizgāja viņa sieva - Lienes māte - , viņš sāka dzert. Olgai tas bija iemesls, lai izcīnītu aizbildniecību par Lieni. Lai gan meitenes vajadzībām tēvs ik mēnesi meitai kontā ieskaitīja noteiktu summu, Liene uzaugusi vecmāmuļas paspārnē. Olgas kundze atplestām rokām nesteidz atdot Lieni tēvam audzināšanā. Arī pati Liene pie tēva neraujas. Ar vecmāmuļu viņai ir vieglākt «tikt galā» - Olga tic Lienes mazajiem meliem un ir devīgāka, jo Olga nekad nepažēlos ne naudu, ne savus spēkus mazmeitas dēļ.