Kā liecina informācija, kas ir Dienas rīcībā, vienošanās par atbalstu šādai Parex restrukturizācijai pirmdien panākta koalīcijas partiju pārstāvju sanāksmē. Balsojuma valdībā par Parex sadalīšanu nebūs. Noprotams, ka ministri vienprātīgi atbalstīs to restrukturizācijas variantu, kas paredz jaunas bankas izveidošanu, tajā nodalot gandrīz divas trešdaļas Parex labo aktīvu aptuveni 1,5 miljardu latu vērtībā.
Tas, ka šāda bankas sadalīšana draud ar ilgstošu tiesvedību, uzsvērts slepenā ziņojumā valdībai, kas nonācis mediju rīcībā. Juridisko atzinumu sniedzis advokātu birojs Sorainen, pēc neoficiālām ziņām, uz tiesvedības riskiem atzinumā valdībai norāda arī Tieslietu ministrija. Vilcināties ar Parex restrukturizācijas plāna apstiprināšanu valdība nevar, jo starptautiskajiem aizdevējiem solījusi, ka tas tiks pieņemts un iesniegts Eiropas Komisijā (EK) līdz marta beigām.
To, ka jautājumam par Parex dalīšanu otrdien tiks pielikts punkts, pēc koalīcijas padomes sēdes apstiprināja premjera preses pārstāve Līga Krapāne. Plašāki komentāri par gaidāmo valdības lēmumu pirmdien netika sniegti.
Atbilstoši konsultantu investīciju kompānijas Nomura sagatavotajam restrukturizācijas plānam no Parex izdalītās jaunās bankas izveidošanai valstij tās kapitālā vajadzēs ieguldīt 100 miljonus latu - nauda šim mērķim tiks ņemta no Valsts kases Parex jau izvietotajiem depozītiem. Pārējie Valsts kases noguldītie depozīti - nepilns pusmiljards latu - paliks tā sauktajā vecajā Parex. Uz jauno banku tiks pārnesti visi klientu depozīti, labie kredīti, kas izsniegti klientiem Latvijā un arī NVS, kā arī Parex pirms pāris gadiem emitētās eiroobligācijas. Valsts uzņemtās saistības par Parex sindicētā kredīta atlikušās daļas - 163 miljoni latu - atdošanu paliks vecajā Parex.
Kā izriet no vairāku zinošu avotu teiktā, galvenais arguments, kāpēc valdība atbalstīs jaunas bankas izveidošanu, no Parex izdalot labos aktīvus, ir EK. Proti, no EK esot saņemti neoficiāli apliecinājumi, ka apstiprinājumu Komisija gatava dot tikai tādam plāna variantam, kas paredz jaunas bankas izdalīšanu, kuras kapitālā nav privāto īpašnieku līdzdalības.
Jaunā, no Parex izdalītā banka pēc restrukturizācijas pabeigšanas tiks gatavota pārdošanai. Kāda būs bankas cena, pagaidām nav apspriests. Starp potenciālajiem pircējiem ziņojumā valdībai minēta Nordea un DnBNord banka, Polijas PKO Bank Polski, Krievijas Alfa Bank, Vācijas Raiffeisen Bank u.c. investori. Valsts īpašumā paliks tā sauktā vecā Parex, paredzēts, ka tā turpinās darboties kā komercbanka, nevis tiks likvidēta.
Lielākais drauds, kas saistīts ar šādu Parex restrukturizāciju, ir ilgstošas un vairākus desmitus miljonu latu dārgas tiesvedības risks ar bijušajiem bankas īpašniekiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, kuri ir starp lielākajiem Parex subordinētā (aizdevums, kuru var pārvērst akcijās) kapitāla īpašniekiem. Bažas par tiesāšanos rada fakts, ka restrukturizācijas plāns neparedz subordinēta kapitāla īpašnieku kļūšanu par jaunās bankas īpašniekiem. Līdz ar to visi subordinētā kapitāla aizdevēji paliks vecajā jeb sliktajā Parex daļā. Turklāt tiek paredzēts, ka par savu subordinēto aizdevumu laikā, kamēr Parex tiks īstenots valsts atbalsts, viņi nevarēs saņemt augļu procentus. Kopumā iepriekšējo Parex akcionāru laikā bankai tika piesaistīts subordinētais kapitāls - 52,8 miljonus latu apmērā, no tiem 36 miljonus latu veidoja abu bijušo bankas īpašnieku ieguldījums. Kopumā tieši un netieši valsts Parex glābšanā ieguldījusi vairāk nekā miljardu latu.