«Ir cilvēki, kuri atstrādā, un viss, tālāk, kur nopelnīt, nezina, grūti. Man, lūk, paveicās, parādījās tāda iespēja, bija vajadzīgs cilvēks, un iekārtojos darbā skolā par sētnieku,» stāsta Vladislavs. Ludzas pilsētas ģimnāzijas direktore Dzidra Dukšta viņu raksturo kā ļoti uzcītīgu un disciplinētu darbinieku. «Protams, šobrīd esmu apmierināts ar darbu, tāpēc, ka vienīgā cita perspektīvā esošā iespēja ir aizbraukt no Latvijas. Bet, kā tad aizbraukt, ja tev ir ģimene? Darbs paliek darbs,» skaidro Vladislavs, kurš kopā ar sievu Oksanu audzina divus skolas vecuma bērnus.
Starp «simtlatnieku» projektā pavadīto laiku un darba atrašanu gan vēl pagājuši daži mēneši, bet Vladislavs atzīst, ka tajā brīdī dalība projektā palīdzējusi izdzīvot: «Protams, vismaz cilvēkiem bija iespējas ar kaut ko rēķināties - vismaz kaut ko!» Viņš arī dzirdējis par plānu vasarā «simtlatniekus» pārvērst «astoņdesmitlatniekos» un par šo ieceri nav sajūsmā: «Kas tas ir - 80 lati? Kā cilvēkiem no tā izdzīvot?»