Reģiona pārvaldes tiek veidotas uz līdzšinējo pilsētu un rajonu policijas pārvalžu bāzes, kas tiek pārveidotas par pirmās un otrās kategorijas iecirkņiem. «Visās bijušajās rajonu pārvaldēs tiek saglabātas operatīvās vadības nodaļas struktūrvienības, kas nekavējoties reaģēs uz personu iesniegumiem un organizēs izbraukšanu uz notikuma vietu. Iedzīvotājiem tiks nodrošināta tūlītēja reaģēšana nepieciešamības gadījumā,» bažas, ka nu iesniegumi policijai būšot jāved uz reģiona pārvaldi, kliedē Kurzemes RPP priekšnieks Arturs Vaiteiks.
Lielākas izmaiņas ir Latgalē, kur, kā stāsta RPP priekšnieks Imants Jānis Bekešs, «dežūrdaļu un izolatoru klasiskā izpratnē» nebūšot otrās kategorijas iecirkņos. Tā kā reģionā ir divas lielas pilsētas, Balvus un Ludzu apkalpos Rēzeknes, bet Preiļus un Krāslavu - Daugavpils iecirknis, arī izsaukumi tiks saņemti centralizēti lielajās pilsētās. Tas gan nenozīmē, ka mazajās pilsētās nebūs policistu, kas reaģēs uz izsaukumiem. Tur joprojām arī pieņems iesniegumus.
Pēc reformas policijā būšot mazāk priekšnieku. Diena jau rakstīja par Iekšlietu ministrijas pirms diviem gadiem veikto VP funkcionālo auditu, kur starp problēmām minēta arī policijas sadrumstalotā struktūra un pārlieku lielais priekšnieku skaits.
«Agrāk uz sešām pārvaldēm bija 70 priekšnieku, savukārt tagad, klāt nākot reģiona centrālajam aparātam, to palicis 29,» stāsta Zemgales RPP priekšnieks Haralds Laidiņš.