«Tas, ko mēs prasām, ir pieticīgi - tiesības tikt neizdotam svešām zemēm, ja nav izvirzītas oficiālas apsūdzības vai tās nespēj uzrādīt kaut mazākos pierādījumus,» Dž. Asānžs uzsvēra ziņu aģentūrai AP. Vīrieša advokāti balstās uz diviem argumentiem: Zviedrijas izdotais Eiropas aresta orderis uzskatāms par spēkā neesošu, jo to nav gādājusi atbilstoša institūcija, turklāt izdošana nav pieļaujama, jo Dž. Asānžam Zviedrijā nav pat izvirzītas apsūdzības.
Zemākas instances tiesas jau iepriekš noraidījušas šos argumentus, lemjot par labu vīrieša izdošanai. Lai lietu nodotu Augstākajai tiesai, tiesnešiem jāatzīst, ka tā skar visai sabiedrībai nozīmīgus jautājumus.
Dž. Asānžu Zviedrijā tur aizdomās par kādas sievietes izvarošanu un seksuālu uzmākšanos kādai citai. Aizdomās turētais to noliedz un uzsver, ka aiz lietas slēpjas ar WikiLeaks darbību saistīti politiski motīvi. Vietne publiskojusi simtiem tūkstošu ASV diplomātisko ziņojumu, un tās dibinātājs baidās, ka Zviedrija viņu izdos ASV, kur valstsvīri WikiLeaks darbību nopēluši kā nelikumīgu.
Dienā, kad tiesai jāizskata arī Dž. Asānža lūgums, britu parlaments debatēs par izdošanas procedūru ne vien Eiropas valstīm, bet arī ASV. Kritiķi aizrāda, ka grozījumi pieļautu, ka personas tiek izdotas, balstoties arī uz nepietiekamiem pierādījumiem.