Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +12 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 24. oktobris
Renāte, Modrīte, Mudrīte

Žaks Širaks stājas tiesas priekšā

Parīzē pirmdien sākusies Francijā un arī ārvalstīs plašu ažiotāžu izraisījusī tiesas prāva, kurā tiks izskatītas apsūdzības pret bijušo valsts prezidentu Žaku Širaku. Nu jau 78 gadus vecais kungs tiek turēts aizdomās par nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu laikā, kad viņš bija Parīzes mērs.

Apsūdzības turētāji uzskata, ka Ž. Širaks galvaspilsētas mērijas paspārnē bija izveidojis sarežģītu shēmu, kuras ietvaros tika izmaksātas algas mēra partijai pietuvinātiem cilvēkiem, kuri patiesībā Parīzes domē nemaz nestrādāja. Tādējādi viņš esot ieguvis finansējumu savas politiskās karjeras nodrošināšanai, arī kļūšanai par Francijas prezidentu.

Ž. Širaks ir kļuvis par pirmo Francijas prezidentu, kurš sēdies uz apsūdzēto sola. Pirms viņa tikai divi valsts vadītāji gājuši līdzīgu ceļu - 1792. gadā karalis Luijs XVI un nacistu okupācijas laika jeb tā sauktā Višī režīma līderis maršals Filips Petēns 1945. gadā.

Viltus darbinieki

Francijas politikas veterāns Ž. Širaks Parīzes mēriju vadīja no 1977. līdz 1995. gadam, kad pirmo reizi tika ievēlēts par Francijas prezidentu. Viņa apsūdzētāji apgalvo, ka šajā laikā Ž. Širaks izmantojis mērijas līdzekļus, lai maksātu personām, kuras patiesībā strādājušas viņa tolaik vadītās partijas RPR labā.

Ž. Širaka lieta faktiski ir saplūdināta no divām atsevišķām. Vienā, kur viņš ir apsūdzēts nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanā, teikts, ka 21 cilvēks, kam Parīzes dome maksāja algu, patiesībā strādāja mēra partijā. Savukārt otrajā, kur eksprezidentam izvirzītas apsūdzības interešu konfliktā, galdā likti pierādījumi, ka Parīzes mēra birojā pieņemti vismaz septiņi padomnieki, kuriem patiesībā ar galvaspilsētu nav bijis ne mazākā sakara, jo viņi dzīvojuši un strādājuši citviet, vēsta britu laikraksts The Independent. Tiek lēsts, ka nelikumīgo darbību dēļ no Parīzes budžeta aizplūduši aptuveni divi miljoni eiro (1,4 miljoni latu).

Ja tiesa Ž. Širaku atzīs par vainīgu, viņam draud cietumsods līdz desmit gadiem un naudas sods 150 tūkstošu eiro (105 tūkstoši latu) apmērā. Vairākums tieslietu ekspertu gan šaubās, ka notiesājoša sprieduma gadījumā bijušais prezidents nonāktu aiz restēm.

Ironiski, ka skaļajā prāvā patiesībā nav ne apsūdzētāja, kas pārstāv valsti, ne cietušā. Prokuratūra pagājušajā gadā paziņoja, ka tās rīcībā nav pietiekami pierādījumu, uz kuru pamata Ž. Širaku varētu tiesāt. Savukārt galvenais cietējs - Parīzes mērija - atsauca savas pretenzijas, jo bijušā prezidenta draugi un Francijā valdošā partija UMP (ar kuru savulaik saplūda Ž. Širaka vadītā RPR) domei septembrī samaksāja 2,2 miljonus eiro (1,54 miljoni latu).

Joprojām populārs

Tomēr lieta nonāca līdz tiesai, pateicoties maģistrātiem, kuri veica izmeklēšanu abās lietās un uzstāja, ka prokuratūras par nepietiekami spēcīgiem atzītie pierādījumi ir nopietni un sabiedrības interesēs ir lietas izskatīšana tiesā.

Ar civilprasību tiesā vērsās vairākas sabiedriskās organizācijas, kuru darbības pamatmērķis ir korupcijas izskaušana.

Prāva var tikt pārcelta, ja vēl viena apsūdzētā, bijušā Ž. Sarkozī biroja vadītāja Remī Šardona advokātam izdosies pārliecināt tiesnesi, ka divu lietu apvienošana vienā ir pretrunā ar Francijas konstitūciju. Neskatoties uz tiesu, Ž. Širaks ir ļoti populārs franču vidū. Pēdējās socioloģiskās aptaujas liecina, ka viņu atbalsta 70% Francijas iedzīvotāju. Tik augstu popularitātes līmeni viņš savas 12 gadu ilgās valdīšanas laikā nesasniedza ne reizi. Salīdzinājumam - pašreizējo Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī atbalsta tikai 21%.

Daudzi franči ilgojas pēc Ž. Širaka valdīšanas laika un prāvā nesaskata neko sliktu. «Tas viss ir tikai politika. Visi politiķi Francijā meklē veidu, kā iegūt līdzekļus, lai finansētu to, ar ko viņi nodarbojas. Ž. Širaks nebija citāds, bet viņš vismaz bija daudz humānāks par pārējiem,» uzskata kāda francūziete.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Līderi tiesā

1793. gadā pēc Lielās franču revolūcijas ar nāvi tika sodīts karalis Luijs XVI, kurš bija apsūdzēts «tautas suverenitātes pārkāpšanā».

1945. gadā par dzimtenes nodevību ar nāvi tika sodīts Višī režīma Francijas vadītājs maršals Filips Petēns. Vēlāk maksimālais soda mērs tika aizstāts ar mūža ieslodzījumu.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?