Ik gadu pasaulē tiek reģistrēti tikai aptuveni 20 jauni oriģinālmedikamenti. Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) direktora vietnieks Osvalds Pugovičs apgalvo, ka sekmīgai jaunu zāļu radīšanai nepieciešamā kombinācija ir veiksme plus pieredze. Institūta zinātniekiem šādu kombināciju izdevies radīt vismaz 17 reižu OSI 50 gadu pastāvēšanas laikā - tik daudz radītu oriģinālpreparātu.
To skaitā ir farmācijas ķīmijas leģendas - kardioprotektors Mildronāts un pretvēža zāles Ftorafūrs -, kurus joprojām ražo a/s Grindeks. Lai varētu līdzīgus veiksmes stāstus atkārtot arī šodien, jārisina jautājumi par investīcijām pētniecībā. Pašlaik Latvijas zinātnieku idejas pārsvarā pērk ārvalstu kompānijas un ārvalstīs, nevis Latvijā notiek arī realizācija. Izņēmums gan varētu būt OSI salīdzinoši nesen sintezētā aktīvās vielas molekula, ko dēvē par jauno mildronātu. Ar to zinātniekiem saistās lielas cerības. Prognozē, ka tā varētu kļūt par tik loloto «latviešu Nokia» - oriģinālu, pasaulē plaši pazīstamu un pieprasītu preci, kas nestu bagātīgu - kas zina, varbūt pat miljardos mērāmu - peļņu. Šis preparāts varētu būt desmitiem reižu efektīvāks par esošo Mildronātu, turklāt tas nav uzlabots vecais, bet pilnīgi no jauna radīta molekula.
Rada ne Latvijai
OSI pastāvīgi iesaistīts līgumdarbos ar vairāk nekā desmit dažāda lieluma un dažādu profilu ārvalstu uzņēmumiem. Pārsvarā Latvijas zinātnieku idejas pērk vācieši, zviedri, retāk franči, amerikāņi. Latvijā vairākumu darbu pasūta lielākie zāļu ražotāji Grindeks un Olainfarm, OSI lielākoties izstrādā oriģinālas tehnoloģijas, kas ļauj efektīvāk ražot ģenēriskos preparātus, kad oriģinālmedikamentiem beigusies patentaizsardzība.
Par sadarbību ar ārvalstniekiem O. Pugovičs saka: «Parasti pie mums nāk ar vārdiem: lūk, šis proteīns ir mūsu terapeitiskais mērķis. Ko varam šeit izdomāt?» Tie gan lielākoties neesot lieli uzņēmumi. «Lielajās kompānijās ir sava stratēģija - atnāk pie mums jau ar ķīmisko savienojumu sarakstu un jautā, cik ilgā laikā un par kādu samaksu mēs varētu atrisināt molekulu iegūšanas ķīmiskās problēmas?»
No pēdējo gadu sasniegumiem sadarbībā ar ārvalstniekiem OSI var minēt, piemēram, pretvēža medikamentu Belinostat, šim preparātam patlaban norisinās klīnisko pētījumu otrā fāze. Lai arī pētījums tuvojas noslēgumam, O. Pugovičs teic: «Tas ir tajā stadijā, kurā ir 10% sekmības, un, vai aizies līdz galam, nav vēl zināms.» Sadarbībā ar kādu vācu kompāniju OSI pētnieki izstrādājuši medikamentus Alcheimera slimības ārstēšanai. «Turpinot jau aizsāktu projektu, jaunā molekula tika no nulles radīta tepat OSI,» uzsver O. Pugovičs. Te gan jāpiebilst, ka OSI vārds nebūs atrodams nevienā ar minētajiem preparātiem saistītā informācijā. Izstrādnes pilnībā pieder pētījuma pasūtītājiem, un Latvijā paliek tikai zināšanas un darba pieredze, kas arī nav mazsvarīgi.
OSI vadošais pētnieks Edgars Sūna raksturo diezgan klasisku modeli - kādas valsts universitātē dzimst ideja, kā ārstēt kādu slimību, un tad, lai šo ideju varētu komercializēt, tiek radīts uzņēmums, kas atdalās no universitātes. «Piemēram, ir atklāts jauns veids, kā ārstēt to vai šo slimību, un to vajag pārvērst par zālēm. Un, jo tālāk šāds uzņēmums ticis, jo tuvāk klīniskajiem pētījumiem, kur zāles jau pārbauda uz cilvēkiem, jo pievilcīgāks tas kļūst investoriem.» OSI bijusi sadarbība ar šāda veida zviedru uzņēmumu. Latvijas pētnieki radījuši vielu, ko zviedru uzņēmumam paveicās pārdot lielākai vācu farmācijas kompānijai par aptuveni 45 līdz 50 miljoniem eiro. «Mēs piedalījāmies tikai kā darbarokas,» stāsta E. Sūna un piebilst - ja Latvijā būtu investori, kurus interesētu šāds bizness, kas peļņu dod pēc kāda laika perioda, varētu runāt par pašmāju zāļu izstrādi. «Vai investors varētu būt valsts, tas ir cits jautājums,» saka E. Sūna. Tas gan arī ir augsta riska bizness.
E. Sūna arī atzīst - jaunu zāļu izstrāde ir bizness. Zinātnieks min piemēru - pašreiz visplašāk pārdotās zāles ir radītas, lai varētu palīdzēt neaptaukoties. Tajā paša laikā joprojām ir ļoti daudz vēža formu, kuras ir neārstējamas, taču «procentuāli cilvēku ar palielinātu svaru ir daudz vairāk nekā vēža slimnieku», saka zinātnieks.
Vai būs nauda Mildronātam
«Protams, gribētos, lai mūsu darba augļi paliktu šeit, sildītu Latvijas, nevis citu valstu ekonomiku. To principā iespējams panākt, bet šim nolūkam nepieciešams finansējums,» saka E. Sūna. Latvijā jau kopš 2005. gada tiek realizētas tā sauktās valsts pētījumu programmas, vērstas uz zinātniskās darbības finansēšanu prioritārās zinātņu nozarēs. Tomēr budžeta konsolidācijas pasākumi atstājuši negatīvu ietekmi uz šo zinātnei labo aizsākumu. Piemēram, pērn programmas ietvaros OSI varēja veikt darbus tikai par nedaudz vairāk kā 100 000 latu.
Patlaban Latvijā ražotajiem medikamentiem patentaizsardzības laiks jau ir beidzies. Tas nozīmē, ka jebkura farmācijas kompānija var brīvi sākt ražot lētākus pakaļdarinājumus šīm zālēm - ģenēriskos medikamentus. Tādēļ tik lielas cerības ir par jauno Mildronātu. Tā pirmsklīnisko pētījumu daļa varētu tikt pabeigta ne ātrāk kā pēc četriem gadiem, prognozē O. Pugovičs. Tiesa, ja izdosies atrast atbilstošu finansējumu, viņš piebilst. Pašreiz šis preparāts iziet pirmsklīnisko pētījumu stadiju, to daļēji finansē Eiropas struktūrfonds un Grindeks.
O. Pugovičs saka: ar esošo naudu diemžēl neizdosies apmaksāt pat visu preklīnikas posmu. Procesa dārgākā stadija būs klīniskie pētījumi, tie parasti izmaksā vairākus simtus miljonus latu. «Latvijas rokās ir instrumenti, kas to spēj izdarīt,» par jaunu preparātu radīšanu teic E. Sūna. «Bet jautājums ir, kas par to maksās. Ja instruments nevar darboties šeit, tas darbojas citur.»