Taču, ejot ielās runāt ar rīdziniekiem, šoreiz apzināti nedevos pie tiem, kas trešdienas rītā stāvēja pie LK bankomātiem cerībā izņemt vismaz solītos 50 latus. Runāju ar tiem, kuru pensijas, algas vai kādi lielāki noguldījumi glabājas citās, cerams, stabilākās bankās. Un izrādījās, ka Krājbankas gadījums iedragājis uzticību bankām vispār. Īpaši skeptiskas bija divas sievietes, kas ar mani sarunājās krieviski.
«Kaut kāda ķēdes reakcija būs,» uzskata Jeļena un pieļauj, ka cilvēki izņems naudu no bankām un glabās to mājās kā senāk, trīslitru burkās. Savukārt pensionāre Inna nolēmusi savu bērēm atlikto naudu izņemt no Swedbank, jo vairs neuzticas nevienam. Viņai esot daudz paziņu, kas cietuši no Krājbankas kraha, zaudējuši arī lielas summas, un tagad viņi mēģina steigā atvērt kontus citās bankās. «Es vairs neticu valstij. Katru dienu klausos ziņas. Viņi [valdība] zināja jau pagājušajā nedēļā, ka tas Antonovs izņēmis divus miljonus un aizbraucis. Ko valdība darīja, kāpēc atļāva? Viņu taču varēja aizturēt, tā ir īsta zādzība. Nevienai bankai vairs nevar ticēt. Lai mana bēru nauda tad labāk tiek zagļiem, nabagiem, nevis priekšniekiem,» uzskata Inna.
«Ja man būtu uzkrājumi, es noteikti neliktu vienā bankā visus. Tomēr neliela drošības sajūta,» prāto Uldis, kam ir konts Swedbank. Savukārt Nikolajs naudu glabā Citadele bankā, un viņam ir savs viedoklis: «Katrs satricinājums kādā bankā atstāj iespaidu uz pārējām bankām, tas ir tāpat, kad kāds radinieks nomirst un visi pārdzīvo.» Viņš arī uzskata, ka tagad būs grūti ieviest nulles deklarāciju, jo cilvēki baidīsies likt naudu bankās. Parex kraha laikā viņa pensija nav cietusi, jo valsts izglāba noguldījumus. Arī Mārītes noguldījumu lielākā daļa ir Citadele bankā. «Valstij es vēl uzticos,» viņa saka. Cilvēku vēlmi izņemt naudu no bankām ietekmējusi panika, bet neviens pret naudu neizturas vieglprātīgi, tā tomēr nāk pietiekami grūti. «Esmu mazā uzņēmēja un ļoti labi saprotu arī tos, kam vajag 300 latus, bet tos nedod. Tas reizēm ir nedēļas apgrozījums. Tomēr vienmēr jāpaļaujas uz to, ka ir arī citi risinājumi,» optimistiski sarunu noslēdz Mārīte.