Ja V. Zatleram 2. jūnijā paredzētajās prezidenta vēlēšanās nebūs nepieciešamā vismaz 51 balss, tad trīs politiskos spēkus - _Vienotību_, apvienību _Par labu Latviju!_ un Zaļo un Zemnieku savienību varētu uzskatīt par vienlīdz atbildīgām, un tas var izrādīties kaitējums visu trīs apvienību reputācijai, bet jo īpaši premjera un arī ārlietu ministra pārstāvētajai _Vienotībai_. Piektdien Valsts prezidents V. Zatlers pabeidza sarunas ar partijām un iespēju tikties ar deputātiem nepastarpināti vērtēja kā ļoti labu, visas tikšanās raksturojot kā konstruktīvas.
Zīle: nemānīsimies
Atbalstu V. Zatleram iepriekš ir solījusi Vienotība, kurai ir 33 balsis, un apvienība Par labu Latviju! ar astoņiem deputātiem. Taču Vienotība vēl nav lūgusi Valsts prezidenta kanceleju sagatavot dokumentus V. Zatlera izvirzīšanai amatam, to ir izdarījusi tikai Par labu Latviju! Zaļo un Zemnieku savienība sola 15 no savām 22 balsīm. VL-TB/LNNK frakcijā ir septiņi deputāti. Pēc tikšanās ar prezidentu VL!-TB/LNNK līderis Roberts Zīle teica, ka pēc nacionālās apvienības paziņojuma vairs nevajadzētu būt šaubām par V. Zatlera ievēlēšanu, kas tagad jau ir iespējama, ja par prezidentu nobalso tikai trīs no ZZS deputātiem. Ja pieņem, ka prezidentu, kā tas solīts, atbalsta 15 deputātu no ZZS un visa VL-TB/LNNK frakcija, tad V. Zatleram vēlēšanās vajadzētu saņemt 63 balsis. «Mūsu apvienība nemānīs sabiedrību tik nopietnā jautājumā kā prezidenta vēlēšanas,» uzsvēra Eiropas Parlamenta deputāts R. Zīle. Apvienība ir konsultējusies ar nevalstiskajām organizācijām, kuru vidū ir arī Politiski represēto apvienība, kā arī ar inteliģences pārstāvjiem, kas arī izteikuši atbalstu tagadējam prezidentam. VL-TB/LNNK frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis atzina, ka ir atsevišķi jautājumi, kuros ar prezidentu ir atšķirīgi viedokļi, taču par tiem iespējams diskutēt. Tajā pašā laikā prezidenta darbībā šīs frakcijas deputāti ir konstatējuši arī daudz pozitīvā, piemēram, palīdzība valdībai valstij kritiskā laikā, kā arī sazināšanās ar medijiem latviešu valodā.
Brigmanis gandarīts
Līdz nacionālās apvienības paziņojumam nešķita, ka pārējie politiskie spēki būtu ar to rēķinājušies kā partiju, kas var kaut ko izšķirt. Taču tagad situācija ir mainījusies un mazinās arī Saskaņas centra izšķirošā loma pretēji apvienības līderu pārliecībai, ka bez tās nevienu prezidentu nevarēs ievēlēt. Lai cik ļoti Vienotība un PLL, kam kopā ir 41 balss, apgalvoja, ka visi balsos par V. Zatleru, politiķi no pārējām partijām izteica aizdomas, ka gan vieniem, gan otriem ir nodoms dažas balsis tomēr V. Zatleram neiedot. Vēl bija viedoklis, ka par citu scenāriju varētu vienoties ZZS un SC, kā jau to izdarīja Tiesībsarga vēlēšanās. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis to pilnīgi noliedza, jo ZZS vēloties strādāt kopā ar Vienotību, neplāno šūpot šo valdību «un sapīties valgos ar kādu citu partiju». Līdz ar to nekādas citas vienošanas neesot iespējamas, jo Vienotība ir izvirzījusi V. Zatleru. «Kamēr Par labu Latviju! nebija pateikusi skaidru viedokli, tikmēr varēja būt šaubas, taču, kad ieraudzīju viņus televīzijas ekrānos, visas šaubas zuda,» stāstīja A. Brigmanis, pirms vēl bija zināms mazākās frakcijas viedoklis. Pēc tās paziņojuma A. Brigmanis vakarā Dienai teica: «Ļoti laba ziņa. Visiem medijiem tagad vajadzētu atslābt un gaidīt vēlēšanu dienu.» ZZS pārstāvis arī apgalvoja, ka viņam nekas neesot zināms par citiem prezidenta vēlēšanu plāniem. Tiesa, iepriekš no ZZS un arī ekspertiem izskanēja pieļāvumi, ka par V. Zatleru varētu nenobalsot kāds deputāts no Jaunā laika, «jo viņiem pašiem ir cilvēki, kas grib būt prezidenti». Tas gan ir pretrunā ar to, ko nemitīgi atkārto Vienotības līdere Solvita Āboltiņa. Tas arī nešķiet ticami tādā ziņā, ka ne Vienotībā, ne koalīcijā nevalda tāda savstarpējā uzticība, lai Rīgas pilī nonāktu kāds ar partijām saistīts cilvēks. Turklāt Vienotībai jau ir divi valsts augstākie amati.