Aizlieguma pretinieki uzsver, ka likums ir nehumāns, diskriminējošs un apkaunojošs, turklāt nav atturējis ļaudis no ubagošanas, raksta The Local. «Fenomens nav izzudis, un aizliegšana tikai noved nodokļu maksātājus pie ievērojamām izmaksām,» norādot uz policistu darba resursiem, uzsvērusi palīdzības aģentūra Caritas. 18 mēnešos izrakstītas 13 634 kvītis, kas Ženēvai izmaksājušas līdz trim miljoniem franku (1,65 miljoni latu).
Tikmēr citviet Eiropā popularitāti gūst ideja sekot Ženēvas likumam un aizliegt ubagošanu. Lietuva gājusi vēl tālāk, galvaspilsētā Viļņā pasludinot par nelikumīgu ne vien ubagošanu, bet arī naudas došanu tās lūdzējiem. Sods var sasniegt pat 2000 litu (teju 400 latu).
«Dot naudu cilvēkiem uz ielas ir nepareizi,» Viļņas mēra Artūra Zuoka teikto citējusi aģentūra AP. Pilsētā esot ap 10 tūkstošiem bezpajumtnieku. Patversmēs esot pietiekami daudz vietas, taču «cilvēki paliekot ielās, jo tas ir sava veida bizness».
Līdzīga ideja decembra sākumā izskanēja arī Norvēģijā. Divi Progresa partijas biedri, atsaucoties uz Viļņu kā pozitīvu piemēru, aicināja piemērot sodu cilvēkiem, kas ubagotājiem dod naudu.