Ģimenes lieta
Jānis Priekuļu tehnikumā apguvis inženiera specialitāti un tur radusies interese par kalēja amatu, tāpēc kopā ar draugu izveidojuši projektu John Neeman - kaluši cirvjus, nažus, namdaru instrumentus. Jau toreiz bijis skaidrs, ka klienti jāmeklē ārpus Latvijas robežām. Internetā atraduši nozares profesionāļu forumus un piedāvājuši savus darinājumus. Pirmo klientu atsauksmes bijušas atzinīgas, un, tā teikt, lieta aizgājusi! Amerika, Kanāda, Anglija un Francija ir valstis, uz kurām ceļo lielākā daļa instrumentu, bet kopumā klientu loks aptver vienpadsmit valstis visā pasaulē. Latvijā paliek tikai ap 5% darinājumu. «Amerikā cilvēki ir noguruši no izklaides industrijas un lielveikalu apmeklējumiem, tāpēc pēdējā laikā viņiem ir populāri brīvdienās doties uz mežu. Ierīkot tur brīvdienu būdiņu. Tur cilvēks nogāž koku, pats notēš tā, kā viņa vecvectēvs savulaik darījis, uzmeistaro kaut ko - tāda ir viņa atpūta, viņa meditācija,» stāsta Jānis. Projektam paplašinoties, tas pāraudzis ģimenes uzņēmumā, kurā iesaistīts Jāņa vecākais brālis Matīss, kurš dalās gan pieredzē, ko guvis mārketinga jomā un atbild par sagādi, gan reizēm arī izkaļ kādu cirvi, bet brīdī, kad pie Autine viesojas Dabas Diena, gatavo ādas maciņus cirvju asmeņiem. Arī māsa Karlīne ir iekšā ģimenes biznesā - viņas pārziņā grāmatvedība un komunikācija ar klientiem, kā arī uzņēmuma Facebook lapas uzturēšana. Tas esot galvenais ceļš, kā klienti nonāk pie Autine. Matīss gan iebilst pret apzīmējumu «bizness»: «Masu produkcija arī ir kvalitatīva, bet bezpersoniska. Mēs cenšamies noskaidrot, kādam nolūkam klients instrumentu pasūta, cik bieži viņš to lietos un tā tālāk, un varam izgatavot tādu, kas vislabāk derēs tieši šim cilvēkam. Klienti grib zināt, kurš cilvēks šo lietu izgatavojis, kāpēc. Svarīgi, ka darām to, ko darām, ne tikai lai pelnītu, bet mums patīk process. Mēs neesam uzņēmēji, mēs esam amatnieki! Mums primārais nav nauda, bet patīk savs darbs. Iespējams, kādā citā nišā mēs varētu pelnīt ātrāk un vairāk, kaut arī patlaban nesūdzamies, taču par miljonāriem ar kalšanu arī neesam kļuvuši.» Nesen Nīmaņiem pievienojies arī draugs Mārcis Liepiņš - kamēr Jānis kaļ nažus, Mārča pārziņā ir cirvju darināšana. Savam veikumam Autine sola mūža garantiju.
Modernizē senču tradīcijas
Zīmolam Autine ir perfekts mārketings - sākot no iespaidīgajiem video, kas ataino cirvja tapšanu un Youtube ieguvis teju 150 tūkstošus skatījumu, līdz pat komunikācijai Facebook un gaumīgajam instrumentu dizainam, kaut reklāmā tās klasiskajā izpratnē Nīmaņi neiegulda neko. Kaut arī klienti tiek meklēti ārzemēs un uzrunāti tiem saprotamā un interesantā formā, uzņēmums ir latvisks un no savas identitātes neslēpjas, par ko liecina pats nosaukums. «Vietā, kur tagad ir mūsu vecāku mājas, XIII gadsimtā bija Autīnes pilsnovads. Mums bija svarīgi, lai uzņēmums nevis nestu kādu nebūt skanīgu, tomēr tukšu nosaukumu, - mēs gribējām, lai tam ir stāsts,» atklāj Matīss. «Sadarbojamies arī ar cilvēkiem, kas cenšas šī novada vēsturi atdzīvināt. Esam gan labojuši un atjaunojuši senču instrumentus, gan izgatavojuši kopijas seniem ieročiem.» Jānis interesējas par latviešu kalēju amata tradīcijām, taču apgūst arī pasaules pieredzi. Labākie asmeņu kalēji esot Amerikā, Skandināvijā, Vācijā un Japānā. Latviju Nīmaņi pieskaita skandināviskajai tradīcijai: «Ja skatāmies vēsturē, zviedri un vācieši jau arī bija tie, kuru paspārnē veidojās latviešu kalēju tradīcijas. Mēs paņemam labāko no vēstures, bet izmantojam mūsdienu tehnoloģijas arī. Ja redzam, ka tās instrumentu padarīs labāku, kāpēc to neizmantot? Senatnē neveica tērauda dziļo rūdīšanu sausajā ledū, bet mēs darām, jo tā varam materiāla kvalitāti izmantot līdz maksimumam. Lietojam slīpmašīnu, elektrometināšanu. Tradīcijas ir jāattīsta!»
Par aktīvu atpūtu
Ģimenes uzņēmumam tiek atdots maksimāli daudz laika un spēka, Matīss atklāj, ka arī atpūtā integrējas Autine idejas: «Paņemam instrumentus un patestējam paši - dabā, piknikā, mājas darbos. Esam strādājuši paši savā mežā, tāpēc nav tā, ka nezinām, ko ar cirvi darīt! Svarīgi saprast, kā instruments ieguls rokā, kāda būs ergonomika. Inovācijas ir interesantas mums pašiem, tas darba procesu padara radošāku. Jānim arī vaļasprieks - pasēdēšana internetā - saistās ar ideju meklēšanu un pieredzes apmaiņu par kalšanu. Mēs ar Mārci esam velo frīstaila piekritēji, braucam ar BMX.» Medniekiem taisījis nažus, sadraudzējies un aizrāvies ar medīšanu, Jānis nesen atgriezies no Somijas: «Medījām zaķus. Smieklīgi - somu valodā zaķi sauc par jāni!» Kaut arī metālapstrāde esot visai netīrs darbs, Nīmaņi cenšoties domāt, kā to padarīt zaļāku: «Pirmie kalti, ko izgatavoju, tapa no smagā auto KAMAZ atsperēm. Arī dažas no darba iekārtām esmu meistarojis pats, atjaunojot vai uzlabojot vecās,» stāsta Jānis.