Daudzi tiešām nezina, ka tur ir bijusi lielā skatuve, kas ir lielāka nekā Nacionālajā teātrī, un ka ir oriģināli projektēta un būvēta orķestra bedre. Mūsu paaudze nav pieredzējusi Zinātņu akadēmijas ēku kā kultūras norišu vietu, taču mūsu vecāki šo zāli pavisam noteikti vēl labi atceras. Piemēram, vasarā, kad uzsāku to remontēt, kādudien bija atnākusi mana māmiņa, viņa uzreiz parādīja, kurā rindā un kurā vietā sēdējusi Lapčenoka koncertā.
Arī sestdien zāles atklāšanā uzstāsies gan jaunie, gan savulaik šajās telpās koncertējušie mākslinieki, starp kuriem Margarita Vilcāne, Ojārs Grinbergs, Viktors Lapčenoks, Žoržs Siksna un citi.
Zāle ir, bet vai tā piemērota skaļiem muzikāliem pasākumiem?
Būtiski saprast, ka šis nav tas gadījums, kad zinātnei būtu atņemta telpa un pārveidota par kultūras vai izklaides vietu. Šī zāle vēsturiski ir būvēta kā koncertu un izrāžu norises vieta. Par to var uzzināt, piemēram, lasot akadēmiķa Jāņa Stradiņa atmiņas par šo ēku.
Pašā ēkā arī zinātnisko institūtu palicis pavisam maz, protams, te ir arī Zinātņu akadēmijas vadība, taču faktiski šobrīd tā ir tipiska biroju ēka ar ļoti daudziem, dažādiem īrniekiem.
Kā radās doma zāli atkal sākt aktīvi izmantot?
Pirmoreiz ar priekšlikumu par šīs koncertzāles atjaunošanu pie Zinātņu akadēmijas vadības vērsos pirms vairāk nekā pieciem gadiem. Toreiz atsaucību neguvu. Pagājušajā gadā kopā ar Andri Buli savā dzīvoklī izveidoju teātri 64 krēsli. Mani ar dzīvi mūžīgi neapmierinātie kaimiņi, protams, sacēla nacionāla mēroga skandālu, iesaistot presi, kas toreiz rakstīja, ka Milleram draud četri gadi cietumā un tamlīdzīgi. Visa šī spiediena rezultātā teātris tika slēgts, bija jāpaiet gandrīz gadam, līdz pirms pāris nedēļām saņēmu apgabaltiesas spriedumu, ka, rīkojot izrādes dzīvoklī, likumu nebiju pārkāpis. Konflikts ar kaimiņiem tad arī motivēja vēlreiz pieķerties pie domas par zāles Zinātņu akadēmijā atjaunošanu.
Bija stipri bēdīgā stāvoklī?
Atjaunots ir viss iekštelpu interjers - sienu un griestu krāsojums, skatuve. Elektroinstalācija bija jānomaina, pilnīgi jaunas ir visas tehnoloģijas.
No pieminekļu sargu puses netika izvirzīti kādi īpaši nosacījumi?
Pirms remonta sākšanas pēc mūsu uzaicinājuma Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija veica telpu kultūrvēsturisko inventarizāciju. Visi darbi veikti, saskaņojot tos gan ar šo inspekciju, gan Rīgas būvvaldi.
Staļina laikos būvētā ēka neglabāja kādus noslēpumus?
Jā, atjaunojot zāli, atradām ļoti interesantu objektu - čekistu kabinetu, no kura viņi varēja novērot visu skatītāju zāli. Tas mūs rosināja, izmantojot arī blakus telpas, veidot muzeju, līdzīgu kā DDR Museum Berlīnes centrā, kurā eksponēta visa sociālisma laika dzīve. Šajā sakarībā, ja drīkst izmantot šo gadījumu, gribētu aicināt ikvienu, kuram saglabājušies padomju laikam raksturīgi priekšmeti - gan ideoloģiskie, gan sadzīves -, atnest un atstāt pie Zinātņu akadēmijas sarga ar norādi «muzejam». Mūsu doma ir nevis kaut kādā ziņā slavināt padomju laiku, bet gan mūsdienu paaudzei parādīt, kā dzīvoja cilvēki tolaik un cik mēs patiesībā varam būt laimīgi par to dzīvi, kas ir šobrīd.
Cik liels pieprasījums pēc zāles sagaidāms no pasākumu rīkotāju puses?
Domāju, ka liels, par ko liecina kaut vai tuvāko mēnešu kalendārs, kurā šobrīd, ja nemaldos, ir kādi 40-50 koncerti, teātra izrādes, konferences un dažādi citi pasākumi.
Būs specializācija?
Pasākumu spektrs ļoti plašs - sākot ar akadēmiskās mūzikas, džeza koncertiem, beidzot ar solomākslinieku programmām. Piemēram, Normunda Rutuļa solokoncerts, grupu Credo un Menuets jubilejas koncerti, mūzikli un teātru izrādes gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Pašam arī vēl atliek laika pasākumu rīkošanai?
Jā, jau nākamajā dienā pēc koncertzāles atklāšanas sāksies grupas Credo 40 gadu jubilejas tūre. Oktobrī - jauns mūzikls, kas, nebaidos to teikt, jau kļuvis par gada skandalozāko iestudējumu un kam esmu ne tikai producents, bet arī libreta līdzautors. Tas ir par Herbertu Cukuru. Savukārt Ulda Stabulnieka dzimšanas dienā 8. oktobrī būs fantastisks koncerts Stabulnieks. Čaks. Rīga ar Jāni Skani, Ojāru Grinbergu un citiem māksliniekiem. Un tie ir tikai tuvākie.