Vēsturiska diena
Augustā par Zviedru demokrātiem, kas kādreiz bija saistīti ar galēji labējiem ekstrēmistiem, gatavi balsot 25,2% Zviedrijas iedzīvotāju, noskaidrojies interneta aptaujā, ko pagājušajā nedēļā laikraksta Metro uzdevumā veicis socioloģisko pētījumu uzņēmums YouGov.
Tas ir gandrīz dubults atbalsta pieaugums partijai, kas pērn notikušajās parlamenta vēlēšanās ieguva 12,9% balsu un ierindojās trešajā vietā. «Šī ir vēsturiska diena. Skaidrs, ka sajūta ir nedaudz sirreāla. Mēs gadiem cīnījāmies, lai sasniegtu šo punktu,» partijas sekretārs Rihards Jomshofs sacīja ziņu aģentūrai TT.
Par pašreizējā Zviedrijas premjerministra Stēfana Lēvena vadīto Sociāldemokrātu partiju, kas atbalsta palīdzības sniegšanu tūkstošiem patvēruma meklētāju no kara skartajām valstīm, nobalsotu 23,4%, centriski labējo Moderātu partiju atbalsta 21% vēlētāju.
Ar sajūsmu Zviedru demokrātu panākumu aptaujā uzņēmusi pret imigrantiem noskaņotā Dānijas Tautas partija, kas jūnijā aizvadītajās parlamenta vēlēšanās ieguva otru lielāko atbalstu. «Zviedrija ir nenormāla valsts, kas īsteno nenormālu [imigrācijas] politiku. Nav normāli katru gadu ielaist savā valstī 120 tūkstošus bēgļu,» partijas pārstāvis Sērens Espersens vakar sacīja telekanālam TV2.
S. Espersena minētie skaitļi nav precīzi, jo 2014. gadā Zviedrijā patvērumu lūdza 81 tūkstotis ārvalstnieku, no kuriem pozitīvu atbildi saņēma 33 tūkstoši. Savukārt 2013. gadā Zviedrijā patvērumu lūdza 45 tūkstoši imigrantu, bet pozitīvs lēmums tika pieņemts 26 tūkstošos gadījumu, liecina Eurostat sniegtā informācija.
Minētajos gados ES par Zviedriju vairāk patvēruma lūgumu apstrādāja Vācija, taču, ja ņem vērā katras bloka dalībvalsts iedzīvotāju skaitu, samērā nelielā Zviedrija (9,5 miljoni iedzīvotāju) apstrādājusi proporcionāli lielāko patvēruma lūgumu skaitu.
Tradicionālo partiju vaina
YouGov aptaujas rezultāti publicēti pēc tam, kad šomēnes Zviedru demokrāti Stokholmas metro izvietoja milzīgus plakātus, kuros atvainojās ārvalstu tūristiem, ka Zviedrijas pilsētās ubago iebraucēji no citām ES dalībvalstīm, galvenokārt Rumānijas un Bulgārijas. Plašu rezonansi izsauca arī 10. augustā Vesterosas pilsētā pie veikala notikusī dubultslepkavība, kurā atzinies imigrants, kam bija atteikts patvērums.
Gēteborgas Universitātes politikas zinātnes profesoru Sērenu Holmbergu nepārsteidz ievērojamais atbalsta pieaugums Zviedru demokrātiem. To apliecinot aptaujas, kurās 46% Zviedrijas vēlētāju izteikušies, ka bēgļi un imigrācija ir pašlaik svarīgākais politiskās darbakārtības jautājums.
Politoloģe Stīna Muriana uzskata, ka Zviedru demokrātu popularitātē vainojamas tradicionālās partijas, kuras neesot veicinājušas, lai Zviedrijas sabiedrībā notiktu kvalitatīvas diskusijas par imigrāciju. «Sociāldemokrāti un moderāti ir briesmīgi izgāzušies. Ja viņi to vēlas labot, viņiem ir jāsanāk kopā un jādomā, ko darīt,» S. Muriana sacīja Metro.
Viņa netic, ka Zviedru demokrāti varētu uzvarēt 2018. gada parlamenta vēlēšanās, bet neizslēdz iespēju, ka tā varētu iegūt otro lielāko pārstāvniecību likumdevējā. «Protams, katrs ceturtais zviedrs nav rasists un negrib izraidīt imigrantus, bet vēlas panākt, lai arī citas politiskās partijas viņos ieklausās,» domā politoloģe.