Pagājušajā nedēļā Saeima, izskatot tai otrreizējai caurlūkošanai nodoto likumu Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu, paaugstināja referenduma ierosināšanai nepieciešamo pilsoņu parakstu skaitu no 10 000 uz 50 000, kas būtu jāsavāc pirmajā parakstu vākšanas posmā pārejas periodā līdz 2015. gadam, - pēc tam būtu tikai viens parakstu vākšanas posms, kurā uzreiz nepieciešams nodrošināt 1/10 jeb vairāk nekā 150 000 pilsoņu atbalstu kādai iniciatīvai. Par šīm normām arī bija visplašākās diskusijas, un to dēļ ZZS nevēlas pieļaut likuma spēkā stāšanos. Taču likums regulē arī Eiropas pilsoņu iniciatīvu tiktāl, ciktāl Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada regula nenosaka citādi. Par šo normu diskusiju nebija, bet tieši tās dēļ par daļu no šā likuma referendums nebūtu iespējams, uzskata Juridiskā biroja vadītājs, uzsverot, ka tas ir viņa viedoklis. Valsts prezidenta juridiskais padomnieks Edgars Pastars atzina - ja Saeimas opozīcija savāks 1/3 deputātu parakstu, tiks vērtētas arī šīs juridiskās nianses, jo Juridiskā biroja viedoklis «mums ir svarīgs». Opozīcija parakstus var vākt desmit dienas pēc likuma pieņemšanas līdz nākamajai pirmdienai, taču tā cer to izdarīt līdz piektdienai. Ja likuma publicēšana tiek apturēta, Centrālā vēlēšanu komisija organizē 1/10 parakstu vākšanu - pēc tik pilsoņu pieprasījuma tiek rīkots referendums, pretēji - likums stājas spēkā. Dažas stundas pēc ZZS paziņojuma Valsts prezidents Andris Bērziņš tomēr nolēmis atsaukties ZZS lūgumam tikties.
Dana Reizniece-Ozola (ZZS) atzina, ka izvērtēta arī iespēja gaidīt izsludināšanu un tad vākt 10 000 parakstu, vai pēc 1. septembra, kad jaunais likums stātos spēkā, - 50 000 parakstu, lai reizē ar nākamajām pašvaldību vēlēšanām notiktu referendums par referendumiem. Viņa pieļāva, ka norma par ES pilsoņu iniciatīvu ir speciāli ielikta, bet ZZS nevar pieļaut šāda demokrātiju ierobežojoša likuma spēkā stāšanos. Saskaņas centra deputāti atbalstīs kolēģu ierosmi, lai gan pirms šā lēmuma pieņemšanas SC frakcijas līderis Jānis Urbanovičs izteica šaubas par šo centienu patiesumu, jo pretējā gadījumā paraksti būtu vākti jau sēdes dienā. Viņam šķiet, ka Vienotība «tur siltu ZZS gaidās» par iespēju kādreiz nonākt valdībā, un tāpēc ZZS ir jādomā, vai tās rīcība būs pieklājīga. Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) atzina, ka ZZS ir tiesības lūgt apturēt likuma publicēšanu, bet līdz ar to būs atlikta arī to normu spēkā stāšanās, kas regulē referendumu kampaņas nosacījumus. Tas nozīmē nekontrolētu kampaņu arī par Pilsonības likuma grozījumiem, kas paredz pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem, par ko ar PCTVL saistīta kustība vāc 10 000 parakstu pēc tagad spēkā esošās kārtības.