Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Sestdiena, 30. novembris
Andrejs, Andrievs, Andris

Cīņa par vietu uz asfalta

Papildu velojoslas uz brauktuvju rēķina sākumā nozīmēs īgnus autovadītājus, bet ilgtermiņā - mazākus sastrēgumus.

Rīgā ir krīze, pilsēta un pilsētnieki nespēj uzņemt pieaugošo velobraucēju skaitu. Tā pērn pirms pašvaldību vēlēšanām Rīgas mēra amata kandidātus brīdināja arhitekts un pilsētplānotājs Toms Kokins. Vairāk nekā pēc pusgada ledus ir sakustējies - tagad Kokins domes uzdevumā kā neatkarīgais eksperts strādā pie koncepcijas pilsētas aprīkošanai ar papildu velojoslām, kas Rīgas ielās varētu parādīties jau šovasar. Riteņbraucēji un gājēji par gaidāmajām pārmaiņām gavilē, bet autobraucēji īgni kurn, jo velotīkla paplašināšana Rīgā notiks uz brauktuvju un ielu malā izvietoto autostāvietu rēķina. Daudzi paredz sastrēgumus un papildu saspringumu pie stūres, lai neapdraudētu sevi un blakus braucošo velosipēdistu. Kokins gan bažas par sastrēgumiem uzskata par nepamatotām, jo ielu platums "korķu" veidošanos būtiski neietekmējot. Savukārt šoferu pierašana pie jaunā brauktuves kaimiņa esot laika jautājums. "Abiem būs jākontrolē situācija un jāpārliecinās, ka tie viens otru redz," saka pilsētplānotājs. 

"Nav īsti skaidrs, kur riteņbraucējiem vajadzētu braukt. No ietves viņus dzen prom gājēji, kas lamājas, ka viņiem brauc virsū. Savukārt no brauktuves dzen prom autovadītāji. Ne visi riteņbraucējus vēlas pieņemt kā līdzvērtīgus satiksmes dalībniekus, lai gan velosipēds ir tāds pats transportlīdzeklis kā automašīna vai autobuss. Mums nav šīs rezervētās telpas pilsētas centrā," jaunu velojoslu nepieciešamību pamato Kokins. Tiesa, atbilstošas infrastruktūras trūkums neattur rīdziniekus no sēšanās uz braucamrīka, kas katru gadu kļūst arvien populārāks. Latvijas Riteņbraucēju apvienība ir saskaitījusi, ka pērn velosipēdistu skaits Rīgas ielās palielinājās par 26%. Darbdienu rītos visvairāk riteņbraucēji minas pāri Vanšu tiltam, kur pēdējo piecu gadu laikā viņu skaits pieckāršojies. Palielinājies arī ziemas braucēju skaits - šogad februārī Rīgas ielās stundas laikā izdevās saskaitīt 281 velosipēdistu.

Augšupejošu līkni diemžēl var redzēt arī ceļa satiksmes negadījumu statistikā. Pērn negadījumos ievainoto velosipēdistu skaits visā valstī palielinājās par 9,5%. Savukārt galvaspilsētā Rīgā piecos gados šādu negadījumu skaits audzis divas reizes. Lavierējot starp gājējiem vai spiežoties pie brauktuvju malām, kas vietām ir izdangātas kā kartupeļu vagas, iekļūt negadījumos nav grūti arī pašiem apzinīgākajiem velobraucējiem, par agresīviem "rallistiem" pat nerunājot. Turklāt strauji augot velobraucēju skaitam, daļai no viņiem tā vienmēr ir pirmā sezona, kad ar velosipēda stūres savaldīšanu vēl tik labi neveicas. Velo infrastruktūras ziņā Rīga vēl ilgi nevarēs mēroties spēkiem ar Amsterdamu vai Kopenhāgenu, taču skaidrs, ka velosipēdu popularitātes vilnis ir sācis plūst un diez vai tik drīz apstāsies. 

Pilsētas velo infrastruktūras izstrādātājs Kokins plāno, ka pirmās velojoslas šovasar pilnā garumā parādīsies uz Stabu, Bruņinieku un Elizabetes ielā, jo, pateicoties vienvirziena kustībai, tur būs vienkāršāk sākt šo eksperimentu. Vēlāk pie savas telpas riteņbraucēji varētu tikt arī visas Ernesta Birznieka–Upīša ielas garumā, bet daļēji velojoslas plānots iezīmēt Brīvības ielas posmā no VEF tilta līdz Stabu ielai, Lāčplēša ielas posmā no Skolas līdz Ernesta Birznieka–Upīša ielai, kā arī Dzirnavu ielas posmā no Tērbatas līdz Gogoļa ielai. Tāpat speciālu vietu riteņbraucējiem nākotnē varētu paredzēt arī vēsturiskajā Maskavas forštatē: Turgeņeva, Sadovņikova, Kalna un Lazdonas ielā. 

Vasarā gaidāmās pārmaiņas nogludinās spriedzi starp riteņbraucējiem un gājējiem, taču izdabāt visiem satiksmes dalībniekiem tik un tā neizdosies. Vismaz sākumā neapmierināti noteikti būs autobraucēji, kuriem savu ierasto telpu turpmāk nāksies dalīt ar riteņbraucējiem. Īpašu šoferu piktumu izsauca Rīgas mēra Nila Ušakova paziņojums raidījumā 900 sekundes, ka velojoslu ieviešanas cena būs "apmēram mīnus 300 pilsētas centra autostāvvietu, līdz ar to automobilisti kādu laiku noteikti auros". Pilsētplānotājs Kokins norāda, ka realitātē velojoslas neradīs tādas neērtības, kā autobraucējiem sākotnēji varētu šķist. Turklāt dažviet joslu skaits nemaz nemainīsies. "Mēs esam pieraduši pie tādas telpas, kāda tā ir. Un mēs to neapšaubām. Galvā izveidojies priekšstats, ka, piemēram, Stabu ielā ir viena josla, bet, kad sākam to rūpīgi plānot, projektēt un visu likt pa centimetriem, tad saprotam, ka ielas ir nelietderīgi izmantotas." Viņš cenšas kliedēt arī bažas par sastrēgumiem, jo satiksmes plūsmu būtiskāk ietekmējot krustojumu caurlaidība, nevis brauktuves platums. 

Vairāk par papildus velojoslu ieviešanu lasiet 4.-10.aprīļa žurnālā Sestdiena!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Izlauzties un izaugt

Latvijā man patīk viss, no cilvēkos ieaudzinātajām vērtībām līdz tādām vietām kā Centrāltirgus, un es ceru, ka tās kļūs par manām mājām, saka komponists Džeikins Edvards Pusons (41). Dzimis ASV, uza...

Uz dienvidiem pēc garāka mūža

Ilgai dzīvošanai pateicīgākās valstis Eiropā ir Šveice, Spānija un Itālija, kur vidusmēra cilvēks nodzīvo līdz 84 gadu vecumam.

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata