Uz vienas takas ar Melbārdi Pagājušajā vasarā bobslejisti svinēja 35.jubileju. 1980. gadā aizsākās šī sporta veida attīstība Latvijā. Kopš 1983. gada bobslejā ir Prūsis, un viņa zināšanu bagāža, fanātiskais darbs un prasme noteikt prioritāros darbības virzienus lielā mērā sekmējuši pēdējā laika panākumus. Jāatgādina, ka 2014. gada olimpiādē Sočos pirmo reizi kopš valstiskās neatkarības atgūšanas tika izcīnītas medaļas. Melbārža četrinieks ieguva sudraba godalgas. "Labi, ka mums izdevās pareizajā laikā un īstajā vietā satikties," uz sekmīgo sadarbību ar pilotu Melbārdi vispirms norāda Prūsis, kad cenšos izlobīt rezultātu augšupejas galvenos iemeslus. Sportā bieži mēdz būt tā, ka uz vienas takas jānostājas ambiciozam trenerim un audzēknim, lai sasniegtu kārotos mērķus. Vēl viens spilgts piemērs ir svarcēlājs Viktors Ščerbatihs, kuru savulaik pasaules elitē ievirzīja treneris Eduards Andruškevičs.
2006. gadā Prūsi apstiprināja par Latvijas izlases galveno treneri. Tajā pašā gadā bobslejista tērpu pielaikoja Melbārdis, bet abu sadarbība pa īstam sākās tikai 2010. gadā, jo savā pirmajā olimpiskajā ciklā Oskars pildīja stūmēja pienākumus. Ļoti iespējams, ka par pilotu Melbārdi mēs tā arī nekad nedzirdētu, ja nesarežģītos Prūša un tābrīža pirmā numura Jāņa Miņina attiecības. "Pirms Vankūveras olimpiādes mums bija viens līderis (Miņins), uz kuru arī tika strādāts. Derētu atcerēties, ka tolaik divnieku sacensībās mums bija lieli svētki, ja izdevās pietuvoties vai iespraukties labāko desmitniekā. Laikam ritot, šāds rezultāts nevienu vairs neapmierināja, un
divnieku sacensības mums kalpoja kā treniņš pirms četrinieku mačiem. Sapratām, ka radikāli jāmaina komandas komplektēšanas modelis." Un bobslejisti atgriezās pie pirmsākumiem…
Pilots no stūmēju aprindām
Astoņdesmito gadu sākumā PSRS izlase, kuras kodolu veidoja latvieši, ar bobsleja lielvalstīm nespēja konkurēt tehnikas jomā, un arī braukšanas iemaņas vēl nebija apgūtas pasaules klases līmenī, tāpēc vienkāršākais veids, kā pietuvoties elitei, bija audzēt muskuļus, lai visus izkonkurētu starta ieskrējienā. Būtībā ekipāžas tika veidotas no diviem stūmējiem, jo, kā uzsver Prūsis, "tas tomēr ir svarīgi, ja trases augšgalā jau izdodas iegūt handikapu".
Ik pa laikam kāds no stūmējiem izmēģināja bobsleja kamanu vadīšanu. 2010. gada martā Melbārdis pirmo reizi sēdās pie stūres svirām un jau 2014. gada olimpiādē "iebrauca" medaļās. Latvieši bija ne tikai vareni kamanu iestumšanā, bet arī to vadīšanā. Par sudrabu palika pat neliela rūgtuma sajūta, jo krieviem slīdēja aizdomīgi labi. "Ilgtermiņā var sameklēt daudzus tādus gadījumus," nopūšas Sandis. "Arī pēdējais pasaules čempionāts… Bet ko tur gausties – ar Soču un pēdējā pasaules čempionāta rezultātiem mēs tāpat esam ļoti apmierināti. Jāapzinās, ka tajā procesā ir iesaistīti lieli spēki un mēs daudziem esam neērti. Paši neko neorganizējam, tikai maisāmies lielajām haizivīm pa kājām. Esam to jau dzirdējuši."
Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA) novembrī diskvalificēja Maskavas laboratoriju. "No rīta pie brokastu galda apspriedām šo tēmu. Osi pavilkām uz zoba, sakot – tātad laikam tu tomēr nebūsi Soču olimpiskais čempions, jo tika iznīcinātas aptuveni pusotrs tūkstotis dopinga provju." Nekad vairs nebūs iespējas uzzināt, vai kāda medaļa netika iegūta ar aizliegto medicīnisko preparātu palīdzību. Bez pierādījumiem Prūsis gan nemet pārmetumu akmeņus konkurentu dārziņā, tikai piebilst, ka bobsleja aprindās esot bijusi neizpratne par to, ka sezonas laikā konkurentu Krievijas sportista Aleksandra Zubkova ekipāža starta posmā atpalikusi krietni vairāk, bet olimpiādē jau bijusi turpat līdzās.
Mājiniekiem priekšrocības
2018. gadā ziemas olimpiāde notiks Korejas pilsētā Phjončhanā. Vēl pirms pāris gadiem varētu teikt, ka bobslejam neitrālā laukumā, taču korejieši progresē apbrīnojami
strauji. Juņjons Vons šosezon divnieku sacensībās jau divas reizes kāpis uz goda pjedestāla. "Man jāatzīst, ka šim puisim patiešām ir oža uz braukšanu. Dažās trasēs pēc braukšanas mākas viņš jau ir viens no labākajiem. Gan jau arī tehnika Korejai būs laba, jo vai tad viņi nav spēcīgi tehnoloģijas jomā? Pagaidām korejieši vēl
nav ķērušies pie supertehnikas izgatavošanas. Vons brauc ar Latvijas Bobsleja tehniskajā centrā būvētajām kamanām. Tās gan patlaban ir vienas no labākajām pasaulē."
Jebkurā gadījumā Latvijas bobsleja komandā neslēpj, ka pēc Soču sudraba medaļas īsts gandarījums Phjončhanā būs tikai par zeltu. Cik reāli to vispār ir iegūt, jo
lielvalstis jau visiem līdzekļiem atkal centīsies būt pašā virsotnē. "Piekrītu, ka savā ziņā tas būs brīnums, ja mums izdosies visus izkonkurēt. Man labā atmiņā ir Sočos pēc divnieku sacensībām piedzīvotais. Šveicieši ir vieni no bobsleja asiem, bet kā viņi priecājās par iegūto sudrabu! Sportistiem acīs redzēju pat asaras. Viņi patiešām spēja novērtēt sasniegto. Bobsleja frontē maksimāli ir mobilizējusies Vācija. Es redzu, kā viņu cilvēki iegūst amatus Tehniskajā komisijā, kā viņi strādā trasēs un pie tehnikas pilnveidošanas. Neatceros, kad vēl tā ir bijis – Sočos Vācija bobslejā palika bez medaļām! Viņi tagad dara visu iespējamo, lai kaut kas līdzīgs neatkārtotos Korejā. Šosezon mēs jau redzam, ka Vācija atkal spēlē vadošās lomas. Pēc Sočiem es no vāciešiem dzirdēju atklāsmi, ka viņi patiešām tur ir bijuši godīgi. Jācer, ka tā būs arī Korejā, bet mēs nedrīkstam aizmirst, ka Vācijā bobslejs ir superaugstā līmenī ar ļoti ievērojamu valsts atbalstu. Loģiski, ka pretī viņi vēlas saņemt medaļas, un nevis kaut kādas, bet zelta.
Latvijas vadošais pilots Oskars Melbārdis savos 27 gados bobslejam vēl ir samērā jauns, jo līdz 26 gadu vecumam bobslejā var startēt pasaules junioru čempionātā.
Pēc lielajām slodzēm gan parādījušās veselības likstas, pamatstūmējam Daumantam Dreiškenam jau ir 31 gads, tāpēc Korejas olimpiāde varētu būt Melbārža īstais laiks augstāko mērķu sasniegšanai.
"Piekrītu, jo jaunāks neviens no mums nepaliek. Tāpēc esam sākuši pietaupīt ilggadējo stūmēju Daumantu Dreiškenu, kurš sezonas pirmajā pusē četrinieku sacensībās nestartēja. Līdz olimpiādei vēl ir divi gadi, bet mums rezervistu soliņš ne tuvu nav tik garš kā, piemēram, Vācijai. Visi mūsējie startē bez atelpas. Jā, vēl gan mums ir Raimonds Vējonis, kurš šogad veicis divus braucienus Siguldā…" Prūsim patīk izmest pa kādai ķecerībai. Ja to nezina, var iekrist lamatās.
Valsts prezidenta uzvārds tika izrunāts tik nopietni, ka Sanda humora izjūtas nepazinējs varētu arī pārjautāt – kas tas par Vējoni?
Visu rakstu lasiet šā gada pēdējā žurnālas SestDiena numurā!