Ko darīt, ja sākas karš?

"Šo ieteikumu kodols un pamats sastāv no ārkārtas civilo situāciju apraksta. Pat ja Latvija sastaptos ar militāru apdraudējumu, dienestiem būtu jāveic analogas darbības, kādas tie veic civilās krīzēs, piemēram, kad notiek ugunsgrēki, ķīmiskās avārijas vai plūdi," skaidro Eklons.

Bijušais VUGD priekšnieks ģenerālis Ainars Pencis norāda, ka mūsdienu Latvijai nav kara pieredzes, līdz ar to neviens nevar pateikt, vai atbildīgie dienesti šādam notikumu pavērsienam vispār ir gatavi. Šobrīd ir skaidrs, ka dienesti var pildīt savas funkcijas miera laika apstākļos, savukārt par kara laiku varēs spriest tikai tad, ja būs pienācis karš.

Pencis uzsver, ka būtu vērtīgi kontaktēties ar ukraiņu kolēģiem un uzsūkt visas iespējamās zināšanas, ko vajadzības gadījumā varētu likt lietā. "Taču viena lieta ir skaidra. Kara gadījumā jau pārsvarā būs tie paši civilie apdraudējumi — ugunsgrēki, plūdi, sagruvušas mājas ar apraktiem cilvēkiem. Un dienestiem būs jāsaprot, ar ko sākt, ko glābt. Te darbosies tas pats likums, kas mediķiem, — jāglābj tie, kurus var izglābt. Ja kāds guļ ar izlaistām zarnām, bet blakus ir kāds, kuru tiešām var izglābt, tad nešauboties jāglābj otrais. Tas nebūs viegli," spriež Pencis.

 Viņš arī uzsver, ka ļoti daudz ko izšķirs pašu iedzīvotāju gatavība sliktākajam notikumu pavērsienam, proti, vai cilvēki būs sagatavojušies un bruņojušies ar sērkociņiem, kabatas lukturīti, cirvi un līdzīgām lietām. Un lielā mērā tieši iedzīvotāju ziņā paliks arī tas, vai izdzīvos viņi paši un viņu ģimenes. "Evakuācija jau ir tikai sākums. Evakuēsies desmitiem tūkstošu mašīnu, būs sastrēgumi, daudzi nezinās, kurp braukt. Pat ja zinās, kas notiks, kad viņi uz to vietu aizbrauks? Vai pietiks segu, telšu, visa pārējā? Ja cilvēkiem šo lietu nebūs, viņi var neizdzīvot. Tāpēc sabiedrībai visu laiku ir jāstāsta un jāatkārto tas, kas lasāms šajā bukletā. Lai iekurinātu uguni, nepietiek ar sērkociņiem, vajag arī nazi vai cirvi. Lasīju, ka ir cilvēki, kas smejas par to, ka nepieciešamo lietu sarakstā minēts arī cirvis. Taču cirvis ir nepieciešams izdzīvošanai; ja kādam tas liekas smieklīgi, tad man žēl. Cilvēkiem jābūt gataviem izglābt pašiem sevi un savus tuviniekus. Visiem jāsaprot, ka militāra konflikta gadījumā tas būs pamatu pamats," secina Pencis.

Kā rīkoties ārkārtas situācijās:
1.    Lai brīdinātu iedzīvotājus par apdraudējumu, tiks iedarbinātas trauksmes sirēnas. Iedzīvotājus var brīdināt arī pa skaļruņiem.
2.    Pēc sirēnu iedarbināšanas jāieslēdz radio vai televīzija.
3.    Situācijā, kad saņemts norādījums par evakuāciju, ja iespējams, ar savu transportlīdzekli jādodas uz ieteikto ceļamērķi vai pašu iedzīvotāju izvēlēto vietu, kur iespējams patverties. Ja nav iespējas izmantot savu autotransportu, ieteicams doties uz tuvāko pulcēšanās vietu evakuācijai.
4.    Pie pirmās iespējas kopā ar ģimeni jāatstāj bīstamā zona. Ja tomēr nāksies uzturēties bīstamajā zonā, tam jāsāk gatavoties laikus.
5.    Tādiem gadījumiem nepieciešama ārkārtas gadījumu soma un rezerves, kurās jābūt dokumentiem, naudai, kartei, rezerves mobilajam telefonam, portatīvajam radioaparātam, nazim, cirvim, šķiltavām, medikamentiem, pārtikai un citām nepieciešamām lietām. Pirmās nepieciešamības precēm jābūt līdzi, arī evakuējoties no bīstamās zonas.
6.    Ja izlemts palikt mājoklī, jāsagatavo arī tas. Uz logu stikliem jālīmē aizsargsloksnes, lai samazinātu to bojāšanas iespējamību. Jāveic pasākumi, lai palielinātu mājokļa ugunsdrošību, piemēram, jānoņem paklāji. Ja cilvēks paliek mājās un neevakuējas, tad ieteicams ierīkot patvēruma vietu, piemēram, pagrabā, un to nostiprināt ar smilšu maisiem.
7.    Pirms karadarbības sākšanās nekavējoties jāinformē tiesībsargājošās iestādes, ja redz aizdomīgas personas ar ieročiem, tādus cilvēkus, kuri slikti orientējas apvidū un atšķiras no vietējiem iedzīvotājiem, vai tādas personas, kas desantējas no gaisa vai jūras. Tāpat jāinformē valsts iestādes, ja redzama militārā tehnika un dzirdami sprādzieni.
8.    Ja notikusi ķīmiska avārija un cilvēki atrodas telpās, logi jānoblīvē ar ūdenī samitrinātu audumu, jāaizver durvis un jāizslēdz kondicionētāji.
9.    Plūdu gadījumā jāatslēdz elektrības pievade ēkā un jāpārceļ sadzīves mantas uz augstākiem stāviem.

Visu rakstu par gatavošanos ārkārtas situācijām lasiet žurnāla Sestdiena 27.marta numurā!