Holokausts pēckara eiropiešu paaudzēs radīja spēcīgu vainas apziņu par priekšteču pieļauto noziegumu, kas laupīja dzīvību miljoniem nevainīgu līdzpilsoņu. Nacistu īstenotā ebreju masveida iznīcināšana bija kulminācija antisemītismam, kas bija iesakņojies Eiropā jau vismaz kopš viduslaikiem. Diemžēl arī pēc holokausta antisemītisms šajā pasaules daļā neizzuda – joprojām bija indivīdi un grupas, kas neslēpa naidu pret ebrejiem, pamatojot to ar dažādām sazvērestības teorijām. Tajā pašā laikā antisemītu idejas un rīcība izpelnījās vispārēju nosodījumu.
Taču pēdējos gados līdz ar galēji labējo panākumiem vēlēšanās un radikālā islāma ideju izplatīšanos Eiropā antisemītisma izpausmes kļuvušas pamanāmākas, tā dēļ šeit dzīvojošo ebreju vidū pieaugusi nedrošības sajūta. Šajā pavasarī Vāciju un Franciju šokēja vardarbīgi antisemītiski uzbrukumi, tostarp holokaustā izdzīvojušas ebrejietes slepkavība. "Antisemītisma normalizācija ir sasniegusi līmeni, kāds Eiropā nav pieredzēts kopš Otrā pasaules kara," situāciju raksturojis Eiropas Ebreju kongresa prezidents Vjačeslavs Moše Kantors. "Ir novērojams atklāta, nekaunīga un izteikta naida pieaugums pret ebrejiem."
Arī brutālas slepkavības
Telavivas Universitāte aprīlī publicēja ikgadējo pētījumu par antisemītismu pasaulē. Tajā teikts, ka 2017. gadā ir reģistrēti 327 fiziski uzbrukumi ebrejiem, viņu dievnamiem vai apbedījumu vietām, kas bija par 9% mazāk nekā 2016. gadā un aptuveni par 50% mazāk nekā vidēji laikaposmā no 2006. līdz 2014. gadam. Taču pērn globāli pieauga visu veidu antisemītisko incidentu, tostarp vārdiskas aizskaršanas, skaits.
Francijā, kur mīt lielākā ebreju diaspora Eiropā, pērn fiksēti 92 antisemītiski motivēti vardarbīgi uzbrukumi, kas bija par 26% vairāk nekā gadu agrāk. Plašāko rezonansi ieguva pērn aprīlī notikusī ortodoksālās ebrejietes Sāras Harimi slepkavība, ko pastrādāja afrikāņu izcelsmes musulmanis. Vīrietis ielauzās Harimi dzīvoklī Parīzes 11. rajonā, piekāva bezpalīdzīgo sievieti un pēc tam izgrūda viņu pa logu. Sākotnēji varasiestādes atteicās klasificēt viņas slepkavību kā reliģiski motivētu, bet vēlāk mainīja viedokli, jo atklātībā nonāca fakts, ka nozieguma pastrādāšanas brīdī slepkava bija citējis Korāna vārsmas un kliedzis, ka ir nogalinājis sātanu.
Visu rakstu par atnisemītisma atdzimšanu Eiropā lasiet SestDiena 11.-17. maija numurā! Ja turpmāk vēlaties SestDienas publikācijas lasīt drukātā formātā, žurnālu iespējams abonēt ŠEIT!
melnais humors
Irlielāmērāticams
ļuļa