Maskavas jaunā seja

Viena no Eiropas lielāka­jām pilsētām – Maskava – pēdējos gados līdz ar pavasara iestāšanos uz vairākiem mēnešiem kļūst par milzīgu būvlaukumu. Tiek uzraktas un pārveidotas daudzas centra ielas, pārkrāsotas ēku fasādes un veidoti jauni parki un skvēri. To dara, lai īstenotu Krievijas galvaspilsētas mēra Sergeja Sobjaņina ambiciozo plānu Moja uļica (Mana iela). Tas, kā apgalvo Maska­vas mērijas interneta vietne, ir "apjomī­gākais labiekārtošanas projekts mūsdienu Maskavas vēsturē", bet tā galvenais uzdevums – "radīt ērtu pilsētvidi un padarīt Maskavu par dzīvošanai patīka­mu vietu".

Līdz šim apjomīgie lielpilsētas pārveides darbi iedzīvotājiem sagādājuši pamatīgas neērtības, arī to izpildījums un milzīgās izmaksas ir saņēmušas maska­viešu kritiku. Savukārt plašus protestus izraisījusi Maskavas vadītāju iecere nojaukt tūkstošiem padomju gados celto daudzdzīvokļu namu un pārvietot to iemītniekus.

Steiga svarīgāka par visu

Septembra sākumā blakus Sarkanajam laukumam vietā, kur savulaik atradās slavenā viesnīca Rossija, apmeklētājus sāka uzņemt pirmais jaunizveidotais parks Maskavā pēdējo 50 gadu laikā. Zarjadjes parka 13 hektāru plašajā terito­rijā ir sastādīti augi no dažādām Krievijas klimatiskajām zonām, uzbūvēts amfiteāt­ris ar iespaidīgu stikla kupolu, pazemes koncertzāle un milzīga V formas platfor­ma virs Maskavas upes. Pasaulslavenā amerikāņu arhitektu biroja Diller Scofidio + Renfro projektētais un vismaz 14 miljar­dus rubļu (207 miljoni eiro) izmaksājušais parks ir kļuvis par vizītkarti Maskavas centra rekonstrukcijai, kas aktīvi norisi­nās pēdējos trīs gadus. Par tās apmēriem liecina fakts, ka 2015. un 2016. gadā remontēja vairāk nekā simts ielu, bet šovasar – 87.  

Remontdarbu dēļ daļēji vai pilnīgi tika slēgtas vairākas centra ielas, mēne­šiem apgrūtinot ikdienu apkārtējo māju iedzīvotājiem un tur strādājošajiem uzņēmumiem, kā arī autovadītājiem, kuriem no rītiem un vakaros bija jāpava­da ilgāks laiks sastrēgumos. Sociālajos tīklos arī izskanējušas sūdzības par to, ka atsevišķas ielas, kuras jau pirms dažiem gadiem ir remontētas, atkal ir uzraktas, bet svaigi noasfaltētas ielas pēc spēcīga lietus applūst, jo ir uzstādīta neefektīva drenāža. 

Neapmierināti ir arī Maskavas vēsturiskā mantojuma sargātāji. Sabiedriskā organizācija Arhnadzor apgalvo, ka varas iestādes nelabprāt sadarbojas ar arheologiem, kuri vēlas izpētīt rekonstrukcijas darbu laikā uzietas senas vēstures liecības. "Steiga pabeigt remontdarbus ir svarīgāka par visu pārējo," Arhnadzor koordinators Kon­stantīns Mihailovs sacīja izdevumam The Moscow Times.

Pilsētas vadība apgalvo, ka tās mērķis ir padarīt Maskavas centru draudzīgāku gājējiem un riteņbraucējiem. Pašvaldības satiksmes departamenta priekšnieks Maksims Liksutovs šovasar paziņoja, ka pilsētnieku neapmierinātība ar ilgstoša­jiem būvdarbiem ar laiku norimšot. "Cilvēki sapratīs, ka vēlāk viss būs labāk," bija pārliecināta amatpersona.

Arī sa­biedriskās domas aptaujas apstiprina, ka vairākums maskaviešu atbalsta pilsētas labiekārtošanu. "Viņiem patīk, ka ielās ir mazāk automašīnu, ir plašākas ietves un vairāk apstādījumu. Tas liek domāt, ka varas iestāžu un iedzīvotāju vēlmes sakrīt," norāda neatkarīgās domnīcas Po­litisko tehnoloģiju centrs pētnieks Alek­sejs Makarkins. "Projekta pretinieki iebilst modernizācijai no augšas. Viņi ir neapmierināti, ka izmaiņas netika ap­spriestas ar vietējiem."  

Visu Ulda Ķezbera rakstu par Maskavas pārmaiņām lasiet žurnāla SestDiena 3.-9. novembra numurā!