Vai Ziemassvētku vecītis noslīks?

Ja Ziemassvētku vecītis patiešām dzīvotu Ziemeļpolā, viņš būtu pakļauts noslīkšanas riskam, jo globālo klimata pārmaiņu dēļ Arktikā strauji samazinās ledus un sniega sega. Taču tā nebūtu vienīgā problēma, ko viņam sagādātu arvien siltākie laikapstākļi. Ledus kušanas un ūdens līmeņa pieauguma pasaules okeānos rezultātā vecītim nākotnē varētu būt jāapciemo mazāk pilsētu, jo daudzām no tām draud applūšana. Tāpat diezgan drīzā nākotnē Ziemassvētku vecītim varētu būt lielas grūtības atrast pietiekami spēcīgus un izturīgus ziemeļbriežus, kas palīdzēs izvadāt dāvanas pa visu pasauli. Savukārt sniega trūkums nozīmētu ne tikai to, ka vairs nebūs baltu Ziemassvētku, bet arī to, ka vecītim nāksies pārkāpt no kamanām citā pārvietošanās līdzeklī.

Arktika kūst

Arktikas reģionu mēdz dēvēt par mūsu planētas gaisa kondicionētāju, jo tur esošais sniegs un ledus novada lielu daļu līdz Zemei nonākušās Saules izstarotās enerģijas atpakaļ izplatījumā, palīdzot uzturēt zemu gaisa temperatūru ap Ziemeļpolu. Taču pētnieki brīdina par pazīmēm, kas liecina: šī visai pasaulei kritiski nozīmīgā dzesēšanas sistēma draud sabrukt.

2019. gadā Arktikā vidējā gaisa temperatūra bija 1,9 grādus pēc Celsija virs normas. Tādējādi aizejošais gads reģionā ir bijis otrs siltākais kopš 1900. gada, šomēnes ziņoja ASV Nacionālā okeānu un atmosfēras administrācija (NOAA). Kopš aizvadītā gadsimta deviņdesmito gadu vidus Arktika sasilst divreiz straujāk nekā pārējā pasaule. Savukārt kopš 2014. gada katrs nākamais gads Arktikā ir bijis siltāks par jebkuru gadu laikā no 1900. līdz 2014. gadam. Zinātnieki prognozē, ka jau 2030. gada vasarā reģions, kas līdz šim bijis pazīstams kā viens no visskarbākajiem un cilvēku dzīvošanai vismazāk piemērotajiem, būs pilnībā brīvs no ledus un sniega.

NOAA ikgadējā ziņojumā par Arktiku teikts, ka ārkārtēji augstā temperatūra ir iemesls daudzām nobīdēm reģiona ekosistēmā, sākot ar ledus segas sarukšanu Ziemeļu Ledus okeānā un zivju sugu izplatības pārmaiņām un beidzot ar Grenlandes ledāju un mūžīgā sasaluma rekordstraujo kušanu.

Daudzu gadu garumā klimata pētnieki ir pievērsuši īpašu vērību Arktikai, lai izprastu sekas cilvēku izraisīto siltumnīcas efektu radošo gāzu izmešiem. Arktika ir sava veida globālā klimata indikators – šķietami nelielām pārmaiņām šeit var būt ievērojamas sekas, un tās var vēstīt par to, kas sagaida pārējo pasauli. "Floridā sasilšanu par dažiem grādiem daudzi varbūt pat neievērotu. Savukārt Arktikā vidējās gaisa temperatūras pieaugums no 31 uz 33 grādiem pēc Fārenheita nozīmē, ka slidošanas vietā jūs peldaties Atlantijas okeānā," Volts Maiers, vecākais pētnieks ASV Nacionālajā sniega un ledus datu centrā (NSIDC) un viens no NOAA ziņojuma līdzautoriem, sacīja televīzijas kanālam CNN.

Siltāka gaisa temperatūra Arktikā nozīmē mazāk ledus un sniega, savukārt tas nozīmē, ka Ziemeļu Ledus okeāna tumšie ūdeņi absorbē vairāk Saules starojuma enerģijas. Tādējādi okeāns uzsilst vēl vairāk, kā rezultātā vēl vairāk sarūk arī okeāna ledus sega.

Parasti Ziemeļu Ledus okeāna ikgadējā minimālā ledus segas platība tiek sasniegta līdz ar kušanas sezonas beigām septembra vidū vai tā otrajā pusē. Šogad ledus laukuma platība pēc vasaras bija 4,15 miljoni kvadrātkilometru, kas ir aptuveni tikpat, cik 2007. un 2016. gadā, liecina ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) un NSIDC satelītattēlu analīze. Kopš 1979. gada, kad NASA sāka fiksēt pasaulei tik svarīgā reģiona satelītuzņēmumus, tā ir otra mazākā reģistrētā arktiskās ledus segas platība. Vēl mazāks ledus apjoms – 4,1 miljons kvadrātkilometru – tika reģistrēts 2012. gadā. Trīspadsmit mazākie okeāna ledus laukumi ir fiksēti pēdējo 13 gadu laikā.

Ziemas mēnešos Ziemeļu Ledus okeāna ledus apjoms mēdz pieaugt, taču 2018. un 2019. gada ziemā maksimālā ledus laukuma platība bija 14,78 miljoni kvadrātkilometru, kas bija septītais mazākais apjoms 40 gadu novērojumu laikā. Tas bija par 860 tūkstošiem kvadrātkilometru mazāk nekā vidējais maksimālais ledus laukums laikā no 1981. līdz 2010. gadam un par 370 tūkstošiem kvadrātkilometru vairāk nekā 2017. gadā, kad tika reģistrēts novērojumu vēsturē vismazākais ledus laukums.

Arktikai uzsilstot, ir ievērojami samazinājusies arī par mūžīgo ledu dēvētā ledus segas kārta, kas ir blīvāka un izturīgāka pret kušanu nekā augšējie slāņi, kas uzaug ziemas laikā. Piemēram, 1985. gadā vecāka un blīvāka ledus kārta veidoja vairāk nekā trešdaļu no okeāna ledus laukuma ziemas beigās, savukārt 2019. gada martā "mūžīgais ledus" veidoja jau vairs tikai nedaudz vairāk par vienu procentu. Zinātnieki gan norāda, ka mūsdienās nevar runāt par vienu lielu ledus laukumu, kas klāj Ziemeļu Ledus okeānu. Kādreiz arktiskā ledus sega bija liels ledus klucis, kas varēja mazliet pakust no virspuses, bet kopumā saglabājās ciets. Mūsdienās tas ir sadrumstalots un atsevišķas Arktikas daļas ir kļuvušas par milzīgu ledus putru, kas kūst vieglāk un straujāk.