20.martā Latvijas debesīs bija redzams daļējs Saules aptumsums, kas atgādināja sirpi ar augšupvērstiem galiem, tomēr Agneses Zalcmanes astronomijas mīlošo sirdi tas nespēj aizkustināt tā, kā sirreālās sajūtas, dienai strauji pārvēršoties naktī pilna Saules aptumsuma laikā. Šādas emocijas šogad bija piedzīvojamas tikai divās vietās pasaulē: Fēru salās un Špicbergenas salā Svalbāras arhipelāgā, kas atrodas tikai 15° attālumā no Ziemeļpola un kļuva par jau piekto aptumsuma mednieces galamērķi, pievienojoties Novosobirskai, Šanhajai, Austrālijai un Kenijai.
Daži no Agneses ģimenes un draugu loka domā, ka meitene ir nedaudz traka, bet pati saka: "Katrs cilvēks trako savā veidā." Piedzīvotās izjūtas nav aprakstāmas vārdos, līdzīgi kā ar jaunām garšvielām, kuru garšu raksturot ir izaicinājums. "Mūsdienās var nopirkt gandrīz visu, bet ne aptumsumu, tu to nevari pasūtīt, tas vienkārši notiek."
Šogad Agneses Saules aptumsuma komanda sastāvēja no septiņiem azartiskiem piedzīvojumu meklētājiem: Alīnas, Andera, Edgara, Everitas, Jura, Kristīnes un Rūdolfa. Tā kā nekad neko nevar prognozēt un pastāv varbūtība, ka mākoņi spēs izbojāt ilgi gaidīto pasākumu, ceļotāju grupa pie reizes apskata pasauli un iepazīst citas kultūras. Agnese stāsta, ka šis bijis īsākais no braucieniem, tikai desmit dienas, tomēr izbaudītas ziemas izpriecas, ko piedāvājusi Longjerbīenes pilsētiņa Špicbergenas salā: braukšana ar sniega motocikliem, piedzīvojot kārtīgu sniegputeni, pārgājiens ar sniega kurpēm, kāpjot kalnos, un izbrauciens ar kamanām suņu vilktā pajūgā, kuru īpašnieks un viņa suņi piedalījušies sacensību braucienā uz Ziemeļpolu. "Tas, kurš ir bijis Ziemeļpolā, ir ievērojams cilvēks," lepojas meitene.
Longjerbīene bija visērtākā vieta Saules aptumsuma baudīšanai un ļoti tuvu aptumsuma centram, kur tas redzams visilgāk. Pakāpjoties kalnā pilsētas nomalē, pavērusies īpaša aina uz Sauli, kuru ieskāvuši divi kalni. Ja Agnesei būtu jautāts par piedzīvotajām emocijām aptumsuma laikā pirms brauciena, viņa teiktu, ka tas ir skaisti, nedaudz dīvaini un pārņem prieks, ka to vispār izdevies redzēt. Bet šoreiz krāšņā dabas parādība bijusi tik burvīga un vērojama pilnīgi skaidrās debesīs, ka meitene būtu gatava traukties uz otru pasaules malu tikai tā dēļ vien.
"Visur iestājās tumsa," atceras Agnese. Pilsētiņā pat ieslēdzies automātiskais nakts apgaismojums. "Var redzēt, ka pamalē ir gaišāks, bet visapkārt ir tāda kā 360 grādu krēsla. Parasti, saulei rietot, rietumos ir nedaudz gaišāks un austrumos tumšāks. Saules aptumsumā visapkārt ir rietumi." Lai gan iespaidīgais skats ildzis tikai divarpus minūtes, tas esot pietiekami ilgs laiks, lai paspētu daudzas reizes izsaukties: ai, cik skaisti!
Agnese par savu sirdslietu sauc astronomiju, bet ikdienā strādā par IT ieviešanas analītiķi. Interese par Visuma zinātni parādījusies 11.klasē, pateicoties skolas astronomijas stundām, kas ar laiku pāraugušas jauniešu astronomijas kluba un nometnes apmeklējumos. Tur arī sastapti domubiedri, ar kuriem mērots pirmais pārbaudījumiem bagātais Saules aptumsuma ceļojums uz Novosibirsku Krievijā 2008.gadā. Tagad Agnese jau sākusi plānot nākamos divus Saules aptumsuma mednieku ceļojumus — uz Indonēziju 2016.gada martā un Amerikas rietumkrastu 2017.gada augustā.
Visu rakstu par saules aptumsuma medniekiem lasiet žurnāla Sestdiena 10. — 16. aprīļa numurā