Latgales vēstniecības Gors vadītājas Diānas Zirniņas darba formula ir skaidra: ļoti labi plānot, uzcītīgi un dedzīgi īstenot, bet bez veiksmes nekur. Vēl līdz maija beigām turpināsies koncertzāles desmit gadu jubilejas pasākumu cikla 10 kā 1 svinēšana. Tā kulminācija bija Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un Valsts akadēmiskā kora Latvija koncerts 13. maijā, bet mēneša sākumā (2. maijā) dzimšanas diena bija arī pašai koncertnama vadītājai. Kad Zirniņa uz saviem trauslajiem, bet izturīgajiem pleciem uzņēmās atbildību par Goru, viņai bija tikko pāri trīsdesmit.
Lēciens koncertzāles vadītājas amatā bija riskanta avantūra?
Jāatzīst, ka daudziem bija pārsteigums, ka koncertzāli vadīs kaut kāda Diāna Zirniņa, kuru neviens nezināja. Neviens vēl arī nezināja, kas ir reģionālās koncertzāles, jo šis bija pats sākums.
Latgales Gors bija pirmā bezdelīga šodienas reģionālo koncertzāļu virknē. Atminos, projekts sākumā saucās Zīdaste. Putni – tātad lidojums, augstums, spārni. Un, protams, dziesma…
Man ir prieks, ka tu to sauc par pirmo bezdelīgu. Citreiz runā arī par kucēniem, bet šis kucēns ir paglābies no jūrskolas. Daudziem biju pārsteigums: Latvijā nezināms vārds, gados pavisam jauna. Kad aizrāvos un sāku Rēzeknes pašvaldībā strādāt pie topošās koncertzāles idejas, man bija ap trīsdesmit gadiem…
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 19. - 25. maija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!