Barikāžu aizstāvju atceres diena vēl tikai būs. Taču ne tikai jauno gadu, bet arī daudz piesauktās un visādi locītās valsts simtgades laiku gribējās sākt tieši ar tādu sarunu – par atmodas laika ideālus simbolizējošu mākslas darbu, kas tomēr ne tik daudz runā par pagātni, cik aicina neaizmirst nākotni, ko kādreizējie notikumi pavēruši un padarījuši iespējamu. Pavisam tieši vitrāžas veidošanā satikušās vairākas paaudzes un pasaules redzējumi. Kas vieniem bija varbūt visu mūžu cerēts pagrieziens, tas nākamajai paaudzei jau pavisam kas cits – atspēriena punkts. Laikam jau klasiķiem taisnība par to mūžīgo pārvēršanos – nekas mums apkārt nav sastindzis, viss mainās ne tikai no skata leņķa, bet arī plašuma.
Nepārtraukta kustība un mūžīga degsme par brīvību. Ko viss mūsu laikā notikušais, sastrādātais, sapņotais un izveidotais nozīmēs nākamajiem un vēl pēc tam tiem, kas piedzīvos jau Latvijas otro un trešo simtgadi? Fotogrāfs Aivars Liepiņš, savās pirmajās bildēs iemūžinot "stabiņus" un Kundziņsalu, nezināja ne to, ka ieraudzīšana pavisam burtiski kļūs par viņa pamatnodarbošanos, ne arī to, kā pēc gadiem izskatīsies viņa "noķertā" ainava. "Man jāapzinās, ka tās ir svarīgas bildes," stāstot par fotografēšanas procesu, viņš saka un visu turpmāko gadu mums ļaus ielūkoties ne tikai viņa 12 īpašajos kadros, kas jau sen pārauguši viena cilvēka dzīves nozīmi, bet arī ļoti personiskos stāstos un apstākļos, kas tos pavada. It kā dažas īsas sekundes, melnbalti mirkļi, kas tomēr ļāvuši tapt kam paliekošam un lielākam, jau kļuvuši ikoniski un iegūluši daudz, daudz plašākā kontekstā.
Par savas valsts simtu mēs šogad runāsim vēl daudz. Īsās domu apmaiņās, vērienīgos sarīkojumos, spožos koncertos un mājīgi ģimeniskos svētkos. Nekautrēsimies justies lepni, varbūt arī ikdienā drusku svinīgi un kaut nedaudz laimīgāki! Vienkārši tāpēc, ka esam. Tāpēc, ka nesam sevī to meditatīvi melnbalto trauslumu un barikāžu laika gaišumu, pēcatmodas rūdījumu un arī mūžīgo tiekšanos pēc pilnības. Tāpēc, ka mūsu vēsture ir arī valsts vēsture. Tāpēc, ka tieši mēs šobrīd esam Latvija.
Lai mums visiem bezgalīgi skaists jubilejas gads!
Žurnāla SestDiena 5. – 11. janvāra, numurā lasiet:
LIEPIŅA ACS. Mirklis pirms. Šķietami nemainīga ainava, vēsturiskā Ļeņina pieminekļa gāšana vai sadošanās rokās pāri visām trim Baltijas valstīm. Kas atmiņā iegūlis spilgtāk, un kā tas palicis attēlos? Visu gadu katru mēnesi SestDienas lasītājiem būs iespēja uzzināt arī paša fotogrāfa atmiņas par visu, kas "aiz bildes", – kā tā tapusi, kāpēc ir svarīga un ko nes sev līdzi.
SestDienas SALONS. Piemiņas zīme nākotnei. Dzintars Zilgalvis un Krišs Zilgalvis radījuši pirmo Latvijai veltīto vitrāžu Doma baznīcā. Ceļš no idejas līdz barikāžu notikumiem veltītajam mākslas darbam ilga piecus gadus.
PASAULĒ. Šnicele vai pica. Austrijas valdības priekšlikums piešķirt pilsonību Itālijas provincē Dienvidtirolē dzīvojošajiem vācvalodīgajiem satracinājis Romu, kas apsūdzējusi Vīni valsts šķelšanā.
PORTRETS. Sirdsdarbs Nikaragvā. Santa Grinberga (33) jau sešus gadus dzīvo Centrālamerikas valstī Nikaragvā, kur nodarbojas ar sociālo uzņēmējdarbību un vietējo sieviešu dzīves apstākļu uzlabošanu.
TĒMA. Šahs un mats. Cik svarīgs šahā ir dzimums un matu krāsa, ko vispār šajā sportā patiesībā nozīmē "mats" un vai vērts mēģināt iedzīt lielmeistara karali stūrī? Šaha entuziasta līdzbiedres piezīmes no Eiropas čempionāta.
SPORTS. Noturēties uz panākuma viļņa. No Porziņģa un Ostapenko lēcieniem līdz pēkšņi pārdalītajām olimpiskajām medaļām. SestDiena lūko, kas mūsu sporta varoņiem jāpaveic, lai 2018. gadā noturētos iepriekš izcīnītajās virsotnēs, un kā līdz tām nokļūt pārējiem.
CEĻOJUMS. Klusums 10 mēnešu gadā. Nesezonā sev atklājot Hījumā salu, to gribas dēvēt ne citādi kā par idilli – oficiāli dēvēta par visigauniskāko vietu kaimiņvalstī, tā ļauj sajust pilnīgu mieru, nobaudīt izcilas zivis un arī atklāt sev veselu bāku pasauli.
Kā arī ŠONEDĒĻ, PRIEKŠĀ, AKTUĀLS VIEDOKLIS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, HOROSKOPI 2018. GADAM, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.