Pie dalījuma tautībās, "savējos" un "svešajos" Latvijā, šķiet, esam tik ļoti pieraduši, ka ikdienā paši vairs pat nejūtam, ka šos jēdzienus lietojam. Turklāt, kaut vai sekojot līdzi ziņām no Ukrainas un nepārtraukti dzirdot par Krievijas aktivizēšanos pierobežā, jautājums par informatīvo telpu sašķeltību un daļas iedzīvotāju nelojalitāti valstij gribi negribi liek nodrebēt. Tāpēc ir labi, ja gadās arī skats no malas. Izrādās, tas ir krietni pozitīvāks nekā tik bieži gan "virtuves" sarunās, gan arī no politiķu mutes dzirdētais. Proti, Glāzgovas Universitātes pētnieks Amons Českins, kurš jau ilgāku laiku dzīvo Latvijā un seko līdzi šeit notiekošajiem procesiem un integrācijai sabiedrībā, pēc vairāku gadu pētījumiem secinājis – krievu valodā runājošie Latvijā nebūt nejūtas tuvāki Maskavai, un Brīvības piemineklis viņiem ir kas vairāk par akmeni pilsētas centrā. Viņi izjūt piederību Latvijas valstij, zemei un reti pauž vēlmi dzīvot Krievijā. Vai tas varētu nozīmēt, ka ikdienā gluži vienkārši dzīvojam mītu varā un esam pieraduši paši sevi baidīt?
"Es sen esmu apradis, ka mīts ir svarīgāks par realitāti, pareizāk sakot, mīts arī ir realitāte," saka neatkarīgais Krievijas politologs Dmitrijs Oreškins. Viņš intervijā SestDienai prognozē, cik laika atlicis Putina režīmam un kādas konsekvences no tā izriet. Bet vienlaikus arī uzsver – Putina iespējas nevajag pārvērtēt. Ir jāpiesargās, bet nav jābaidās.
Patiešām. Jo bailes jau nekur neaizved. Ja tās uzvar, tad bez tava ikdienas mazā varoņdarba varbūt nenotiks kas lielāks. Un tas jau ir vēl viens SestDienas stāsts – par Ivanu un Rodionu. Kaujās viņi nepiedalās, bet par bailīgiem nenosauksi – ložu svelpoņu un sprādzienu elpu pakausī jutuši ne vienu reizi vien. Abi ukraiņi ir brīvprātīgie, un ikdienā viņi karavīriem piegādā dažādas ikdienā vajadzīgas lietas. Vai viņus var saukt par varoņiem? Katrā gadījumā viņi kopā ar vēl ļoti daudziem ir tā neredzamā fronte, kura tic, ka taisnība agrāk vai vēlāk uzvarēs. Un tāpēc nebaidās. Ne no mītiem, ne realitātes.
FOKUSĀ. Naša Milda jeb Mūsu krievi. Divu kopienu un divu informatīvo telpu valsts – tā par Latvijā dzīvojošo latviešu un krievu šķīrumu nereti tiek teikts ne tikai medijos un ikdienas sarunās, bet arī politiķu runās. Taču skats no malas, izrādās, ir krietni optimistiskāks: Glāzgovas Universitātes pētnieks Amons Českins secinājis – krievu valodā runājošie Latvijā nebūt nejūtas tuvāki Maskavai.
SestDienas SALONS. Ir jāpiesargās, bet nav jābaidās. Atšķirībā no Padomju Savienības Putina Krievijā pagājis pārāk maz laika, lai visi saprastu, ka tā dzīvot nedrīkst, norāda neatkarīgais Krievijas politologs Dmitrijs Oreškins. Brīdinot, ka Putins kļūst īpaši bīstams, jo vairāk par visu baidās zaudēt varu, politologs tomēr uzsver – Putina iespējas nevajag arī pārvērtēt. SestDienai viņš stāsta, cik laika atlicis Putina režīmam un kādas sekas no tā izriet.
AKTUĀLI. Ukrainas kara neredzamā fronte. Ivans un Rodions kaujās nepiedalās, taču divu gadu laikā ir pabijuši visos kara karstākajos punktos Austrumukrainā un jutuši šāvienu un sprādzienu elpu pakausī. Viņi ir brīvprātīgie, kas karavīriem piegādā ikdienā vajadzīgās lietas.
VĒSTURE. Latviešu iemūžinātājs. Jānis Krēsliņš savās fotogrāfijās un zīmējumos paguvis noķert brīdi, kad latvieši vēl dzīvoja dūmistabās un ikdienā valkāja tautastērpu.
PRIEKŠĀ. Tradīcija, kas mudina godināt savus varoņus un aicina turēt svētas patriotiskās vērtības – par labdarībai veltīto Kalpaka balli SestDienai stāsta latviešu studentu korporācijas Talavija seniors Jānis Atslens.
VIEDOKĻU SADURSME. Vai stingrāku prasību noteikšana topošajiem rezidentiem ir pareizā pieeja, lai uzlabotu situāciju reģionos? Par un pret gaidāmo jauno kārtību Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Egita Pole un Rīgas Stradiņa universitātes Studējošo pašpārvaldes vadītājs Artūrs Šilovs.
TĒMA. Legāla iespēja atgriezties bērnībā: skandināvu detektīvu un pavārgrāmatu vietā trauksmainajā Rietumeiropā modē nākušas krāsojamās grāmatas pieaugušajiem. Vai to var uzskatīt par terapiju pret stresa un steigas pilno ikdienu, SestDiena noskaidro gan pie grāmatu veidotājiem, gan cienītājiem.
TUVPLĀNĀ. Dzīve pasaules nabā jeb Rožkalnu ģimene Ķīnā. 2014. gada vasarā viņi pārsteidza savus tuviniekus un draugus, paziņojot, ka pārceļas uz Pekinu. Pusotra gada laikā Ķīna viņiem pavērusi jaunus apvāršņus, likusi novērtēt Latvijas gaisu un pat ļāvusi tikt pie jauna vārda.
CEĻOJUMS. 1 diena un 9+1 vieta Deli jeb Indijas galvaspilsētas ātrā iepazīšana. Šeit visa kā ir daudz – cilvēku, trokšņu un aromātu. Lielākajos tūrisma objektos jārēķinās ar ilgu gaidīšanu, bet ar uzmācīgo vietējo vēlmi nopelnīt gluži vienkārši jāiemācās tikt galā.
KROGS UZ PAPLĀTES. Spriežot par operu kā mākslu, pār kuru laikam nav varas, Zirnis apstājas restorānā Forest. Te no priekšgājēja nav palikuši ne krokodili, ne antilopes, tomēr saldēdienā zem izkaltušās savannas garoziņas paveras fantastiski mērces slāņi. Ieraugot ēdienu cenas, gan lūpās iestrēgst svilpiens.
SestDienas VAKARIŅAS. Vislabāk man patīk gatavot nevis virtuvē, bet kaut kur mežā uz oglēm vai malkas, atzīst šefpavārs Ingmārs Ladigs, norādot, ka process tādējādi varbūt ir sarežģītāks, bet arī bauda lielāka. SestDienas lasītājus viņš aicina baudīt dzīvi un palutināt savas sievietes ar mencas karpačo tomātos un sukāžu flānu jeb gaisīgo olu desertu, kur viss noslēpums slēpjas olu saputošanā.
Kā arī REDAKCIJAS SLEJA, VĒSTULES UN KOMENTĀRI, PERISKOPS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, SMADZEŅU KU(S)TINĀŠANA, SVAIGI, HOROSKOPI, ANEKDOTES, SMALKĀS APRINDAS, KULTŪRIZKLAIDES DEVA un KINO, SPORTS un ATPŪTA MARTĀ.