Eriks Vitekrs ir rets gadījums – mūsdienu komponists, kurš ir gan populārs, gan oriģināls. Tā vienā teikumā pasaulslaveno amerikāņu komponistu, diriģentu un oratoru, Grammy balvas laureātu Eriku Vitekru raksturojis britu laikraksts The Daily Telegraph. Viņa kinematogrāfiski tēlainā, noslēpumaini plūstošā mūzika, kuras krāšņās, bet netveramās harmonijas apņem klausītāju kā silts vilnis, ir ļoti iecienīta daudzu pasaules koru un simfonisko orķestru repertuārā. Pēdējos gados viņš ieguvis akadēmiskās mūzikas komponistam un diriģentam neaptveramu, globālu popularitāti kā virtuālā kora izveidotājs un diriģents – jau pats pirmais YouTube ievietotais virtuālā kora ieraksts, kurā dzied 185 dalībnieki no 12 valstīm, līdz šim skatīts vairāk nekā četrus miljonus reižu! Ceturtais šāds nofilmētais projekts, kur ar nosaukumu Fly to Paradise (2013) apvienotas jau 8400 dziedātāju balsis no 101 valsts, tika iekļauts Bekingemas pils Kronēšanas festivāla programmā un pārraidīts BBC televīzijas pirmajā kanālā. Šodien Vitekra virtuālajiem koriem ir jau vairāk nekā 15 miljoni skatījumu.
Droši un šarmantā dabiskumā Eriks Vitekrs sapludina striktās robežas starp akadēmisko un populāro mūziku, dzīvo un virtuālo realitāti. Londonā viņš vada pats savu kori un ir sadarbojies ar britu popmūzikas ikonām Lauru Mvulu, Imodženu Hīpu un Eniju Lenoksu, savā dzimtajā ASV arī ar leģendāro Holivudas komponistu Hansu Cimmeru un nesen iecelts par Losandželosas spožā profesionālā kora Master Cholare rezidējošo komponistu. Eriks Vitekrs ir arī harismātisks, ļoti pieprasīts orators, prezentāciju meistars un izskatīgs vīrietis. Rīgā viņš viesojās 3. Eiropas koru olimpiādes laikā, lai sniegtu meistarklasi Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā un (kopā ar Evu Johansoni) vadītu pirmo Eirovīzijas koru konkursu – šovu Eirovīzijas Gada koris. Šī vakara iesākumā un noslēgumā Vitekrs diriģēja arī savu un sava latviešu kolēģa Ērika Ešenvalda mūziku. Tāpēc šī dziesmotā nedēļa Latvijā pat nodēvēta par koru Ērikmāniju.
Fragments no intervijas:
Tas, ko šeit redzējāt, atbilda tam, kādu bijāt iztēlojies Latviju caur Ērika Ešenvalda un Pētera Vaska mūziku?
Nepavisam. Esmu gan iepriekš bijis jūsu kaimiņu zemēs Lietuvā un Igaunijā, bet uz Latviju atbraucu pirmoreiz. Es gan redzēju tikai Rīgu, kas, protams, nav visa Latvija, un tomēr jau varu salīdzināt. Nebiju gaidījis, ka pilsētas arhitektūra būs tik apburoša. It īpaši koka mājas, kuru ir saglabājies tik daudz! Tādas es nekur citur neesmu redzējis, lai gan brīnišķīga arhitektūra ir arī Tallinā. Vienkāršajā dzīves stilā es sajūtu atturīgu, klusu eleganci, bet virtuve ir daudz, daudz labāka un garšīgāka, nekā to biju iedomājies. Tā ir lieliska, ļoti eiropeiska! Biju iedomājies, ka latvieši būs līdzīgi somiem – distancēti un klusi, taču sev par lielu pārsteigumu galvenokārt šeit sastapu aizrautīgus, kaismīgus cilvēkus.
Esat dzirdējis Latvijas korus?
Nu, protams! Es dievinu jūsu koru skaņu. Esmu to iepazinis ierakstos un tagad, ciemojoties Rīgā, apmeklēju Valsts akadēmiskā kora Latvija mēģinājumu. Tā ir īsta paradīze manām ausīm – tā ir tieši tāda skaņa, pēc kādas es ilgojos, it īpaši – sieviešu balsu skanējums. Tik skaidrs, gaišs, ļoti tīrs, izsmalcināts, taču arī spēcīgs, spodrs skanējums. Tik dzīvi mirgojošs kā saules gaisma. Tas ir ideāls skanējums manai mūzikai. Patlaban rakstu apjomīgu, astoņdesmit minūšu ilgu, dziļi cilvēciska satura skaņdarbu Sacred Vail par cilvēku starp dzīvi un nāvi un ļoti gribētu to atskaņot tieši Latvijā.
Gaidīju, ka vērtēsiet koru sacensības žūrijā, taču izrādījāties atraktīvs konkursšova Eirovīzijas gada koris vadītājs.
Man nepatīk vērtēt sacensības mūzikā, strādāt konkursa žūrijā es nebūtu piekritis. Koru konkursu esmu vērtējis tikai vienreiz savā mūžā. Man nav īsti saprotama sacensība mūzikā, it īpaši jau koru Eirovīzijā, jo kori ir tik dažādi. Kā lai pasaka, kurš ir vislabākais un kurš – sliktākais? Piedalījās zēnu koris, meiteņu kori, vīru koris un pat džeza koris. Man nav saprotams, kā lai tos salīdzina un novērtē? Bet man patika starptautiskās koru kopienas ideja, un es gribēju būt šīs starptautiskās koru kustības un šī notikuma daļa zemē, kura ir tik slavena ar savu koru kultūru. Man arī patīk izaicinājums darīt kaut ko tādu, ko vēl nekad neesmu darījis: esmu daudz uzstājies kā runātājs, taču tādu šovu kā Eirovīzija vadīju pirmoreiz. Šeit arī pirmoreiz mūžā satiku diriģentu Māri Sirmo, kopā bijām pusdienās. Viņš ir lielisks, man ļoti iepatikās tas, cik viņš ir dedzīgs tajā, ko dara.
Bet vai zinājāt, ka Māris Sirmais ar saviem koriem jau vairākkārt ir lieliski interpretējis jūsu mūziku?
Pirms pāris gadiem viņš gribēja man pasūtīt skaņdarbu un uzaicināt mani uz garīgās mūzikas festivālu, bet toreiz es nevarēju atbraukt. Ceru, ka mums izdosies sadarbība nākamgad.
Kā diriģents dodat priekšroku amatierkoru aizrautībai vai profesionālo koru pārsteidzošajai varēšanai?
To ir grūti pateikt, tomēr kopumā manas simpātijas pieder amatierkoriem. Profesionāļi spēj radīt fantastiskus skanējumus, ātri lasa notis un perfekti dzied, taču viņiem ir pārāk īss mēģinājumu periods, lai pa īstam iedziļinātos mūzikā. Ar profesionāļiem var sasniegt izcilu, brīnišķīgu muzikālo rezultātu, bet ir ļoti grūti gūt patiesu, dziļu emocionālo un intelektuālo pieredzi. Savukārt amatierkori skaņdarbā dzīvo, viņiem tas savā veidā pieder. Viņi to iemīl un nonāk līdz pašai skaņdarba dvēselei.
Visu interviju lasiet žurnāla SestDiena 28. jūlija - 3. augusta numurā!