Bet ikvienai paaudzei viņa iemūžināta kino — no Katrīnas II Agonijā līdz Zelmai Cīrulīšos. Aktrisei piemita īpaša spēja atšķirt patosa pilnus skatuves izteiksmes līdzekļus, kas ļauj skatītājiem arī balkona pēdējā rindā tēlojumu labi saskatīt un saklausīt, no kino tuvplānu smalkā nerva, kas bez ārēja pārspīlējuma atklāj tēla raksturu un domu pasauli. Tāda Velta Līne bija — spoža savā profesionalitātē.
Ņemot vērā aktrises izteikto humora sajūtu, viņa neapvainotos, ja teiktu: Līne bija teātrī līdz ausīm, jo 35 gadus nodzīvoja laulībā ar kolēģi Gunāru Cilinski, kurš mira 1992 gadā. Arī viņu dēls Aigars izvēlējās aktiera un režisora karjeru, taču diemžēl traģiski aizgāja no dzīves jau 2008.gadā. Tad par Veltas Līnes vienīgo balstu palika vedekla aktrise Ilze Pukinska un mazmeita Māra Margareta.
Nevarētu apgalvot, ka Velta Līne ārpus skatuves neko citu nedarītu kā vien gatavotos nākamajam iznācienam. Nepavisam nē! Aktrise privātajā telpā bija brīnišķīga namamāte, kurai patika kopā ar Gunāru uzņemt ciemiņus. Starp citu, teātra cilvēki gan mājās tika aicināti reti. Taču bez praktiskām ikdienas rūpēm Veltai Līnei bija vēl kādas, kuras viņa uzņēmās ar prieku un gandarījumu. Žurnālam Leģendas aktrise savulaik atklājusi: «Mūsu kopdzīve ar Gunāru bija sarežģīta, es tāpēc vienmēr ar kaut ko aizrāvos, piemēram, ar bitēm. Vēl nebiju redzējusi spietu, bet man tās vajadzēja. Gribēju suņus, un man tie vienmēr bija. Gribēju arī zirgu, bet šis sapnis nepiepildījās.»
Šo atzīšanos Velta Līne izteikusi, jau būdama spēku atstāta. Sabojātās redzes dēļ jau piecus gadus pirms aiziešanas mūžībā aktrise vairs nespēja lasīt, turklāt veselības problēmas liedza viņai skaidri un tekoši runāt. Vārdi vēlās lēni kā viļņi pār dziļiem ūdeņiem. Tā arī Velta Līne pavadīja savas vecumdienas — pati sava nodzīvotā mūža dzīlēs. Bet vai iekšējā klusumā?
Šeit īstais laiks pieminēt, ka Velta Līne bija ne tikai skatuves māksliniece, bet arī augsta līmeņa padomju sabiedriskā darbiniece, tostarp PSRS Augstākās padomes deputāte. Kara laikā nokļuvusi Kurzemes katlā, aktrise kopā ar ģimeni bēga uz Zviedriju, taču kuģi pārtvēra padomju jūras spēki un lika atgriezties Latvijā. Bailēs no čekas atriebības par pārdrošo «odiseju», kā Velta Līne pati sauca šo bēgšanas mēģinājumu, vēlāk viņa acīmredzot vienkārši bija spiesta uzņemties «to godu» un iestāties komunistiskajā partijā.