«Ideāli būtu, ja velosipēdistiem būtu veloceliņi vai vismaz atvēlēta atsevišķa josla uz brauktuves. Daudzās pasaules pilsētās satiksme ielās ir pārplānota tā, ka ir sašaurināta braukšanas vieta automašīnām un daļa brauktuves iekrāsota citā krāsā un paredzēta velosipēdistiem,» stāsta E. Zivtiņš. Tas izmaksātu lētāk nekā būvēt veloceliņus un palielinātu velosipēdistu drošību.
Rīgas domes Satiksmes departamentā norāda, ka speciālisti ir diskutējuši par to, taču pagaidām situācija pilsētā neesot atbilstoša, lai šo risinājumu ieviestu.
«Šādas velojoslas pilsētas centrālajā daļā varētu ierīkot tad, ja samazinātu automašīnu braukšanai esošo joslu skaitu un likvidētu brauktuvju malās un uz ietvēm esošās autostāvvietas, jo pašreizējā situācijā uz brauktuvēm nav iespējams vēl atvēlēt papildus nepieciešamo platību veloceliņiem atbilstoši Latvijas valsts standarta prasībām,» atbild departamenta Satiksmes organizācijas un kustības drošības nodaļas vadītājs Tālivaldis Vectirāns. Turklāt daudzviet būtu jāpārbūvē lietus ūdens uztvērējakas, lai tās netraucē velosatiksmes drošībai.
T. Vectirāns norāda, ka jautājumu par brauktuves daļas atvēlēšanu velosatiksmei tuvāk varēs analizēt, kad pēc apvedceļu izbūves samazināsies satiksmes intensitāte centra ielās.
Taču velokurjers Oļegs Stoļarovs-Zariņš uzskata, ka jau tagad nekas netraucē metru no brauktuves labās malas uzkrāsot nepārtrauktu līniju, lai velosipēdisti zinātu, kur viņi drīkst braukt, un arī autovadītājiem būtu vieglāk orientēties.
Pēdējos gados ceļu satiksmes negadījumos cietušo un bojā gājušo velosipēdistu skaits ir mazinājies, taču E. Zivtiņu bažīgu dara tas, ka ekonomiskās situācijas dēļ arvien vairāk cilvēki izvēlas šo transportlīdzekli, kas situāciju var pasliktināt. Piemēram, pērn bojā gājušo velosipēdistu skaits valstī jau pieauga par 73,3%.