Amerikāņu rokgrupas Queens of the Stone Age 2005. gada albuma nosaukums bija Lullabies to Paralyze, bet šādi jokot ar šo tēmu droši vien nevajag - grupas līderis Džošs Homme pēc dažiem gadiem pārcieta slimību, pēc kuras vairākus mēnešus bija piekalts gultai.
Roberts Smits no The Cure savā populārajā dziesmā Lullaby aicina klausītāju laisties miegā, lai pusdienās ar viņu varētu pamieloties zirneklis. Acīmredzot dažādās kultūrās šim kustonim ir atšķirīga nozīme - latviešiem tas it kā nes laimi, savukārt angļiem un amerikāņiem iedveš šausmas - zirneklis kalpojis kā slepkavības ierocis Artura Konana Doila stāstos par Šerloku Holmsu, un grupas Nirvana līderim Kurtam Kobeinam par katru cenu istabā uzradies zirneklis bija jānogalina - tā vismaz vēstīja mūziķim veltītā grāmata.
Klāss Vāvere veidojis neskaitāmas šūpuļdziesmu izlases, kurās apkopojis dziesmas, kas dažādos laikos cilvēkus nav gluži iemidzinājušas, bet likušas viņiem justies labi.
Par Jaunā Rīgas teātra izrādi Fricis Bārda. Dzeja. Ambients, kurā četras aktrises lasa dzeju un spēlē kokles, kritiķe Zane Radzobe recenzijā rakstīja, ka «izrāde kļūst vienmuļa» un «zāles daļa neatvairāmi grimst miegā», savukārt režisors Alvis Hermanis par šo izrādi pats ir teicis, ka tas ir ideālais iznākums, ja skatītājs tās laikā aizmieg.
Latviešiem šūpuļdziesmu ir gana, bet līdz mūsu dienām nav daudz tādu, kas tās atceras un saviem bērniem dzied, turklāt mūsdienu cilvēkam raksturīgs kauns «neprofesionāli» dziedāt un vieglāk ir uzlikt kādu ierakstu. Atklājot, ka zina tikai dažas šūpuļdziesmas, ko dziedāt saviem bērniem, dziesminieks Kārlis Kazāks nolēma tās sacerēt pats, jo labs kurpnieks taču arī prastu pagatavot sev kurpes un viņam nebūtu tās jāņem no kāda cita. Ar šo tēmu aizrāvies, Kārlis pērn izdeva jau otru pašsacerēto šūpuļdziesmu albumu, kurā vienu dzied pats, bet pārējās - astoņi citi populāri tēti, kuri nemaz nav dziedātāji, un viens otrs nav pat mūziķis - Mārtiņš Sirmais, Andris Keišs, Māris Mihelsons, Jānis Jubalts, Dīvs Reiznieks, Kaspars Tobis u. c. Šis albums nominēts Mūzikas ierakstu gada balvai Zelta mikrofons bērnu albumu kategorijā.
Kas zina, ja arī citi tēti vai mammas sāks Kārļa piedāvātās šūpuļdziesmas dziedāt, ierakstā dzirdamo neprofesionālo dziedātāju iedrošināti, varbūt arī tās pārdzīvos gadu desmitus un simtus kā nu jau par klasiku kļuvušās dziesmas, ko divās versijās savā nesen iznākušajā albumā Mamma dzied un tētis dzied. Šūpuļdziesmas bērniem piedāvā Dana Podkalne-Lūsēna un Sandijs Lūsēns - ikdienā ar mūziku nesaistīti divu meitu vecāki. Katrā no diviem diskiem tās pašas dziesmas dzied Dana un Sandijs, gan piedāvājot izvēles iespēju pasīvam klausītājam, gan rādot piemēru dziedātgribētājiem, ka ar šīm dziesmām var iemidzināt bērnus kā mammas savās maigajās balsīs, tā arī tēti, kuru balsīm nav jāskan akurāt falsetā, lai tās neizklausītos skarbas un trauksmainas. Ierakstā apzināti nav izmantotas augstas un lēkājošas frekvences, lai bērnam būtu vieglāk nomierināties un aizmigt. Līdzās populārākajām tautasdziesmām Velc, pelīte, saldu miegu un Aijā, žūžū, lāča bērni skan Zigmara Liepiņa un Aspazijas Sēd uz sliekšņa pasaciņa, Imanta Kalniņa un Rūdolfa Blaumaņa Miedziņa dziesmiņa, Mocarta slavenā Šūpļa dziesma un Jānis Bānis, kas sacerēta pašu spēkiem kopā ar Uldi Dirnēnu, kurš reiz bija pazīstams kā Detlefs. Jebkuram darbam vai ballītei reiz ir jābeidzas. Ar miegu. Arlabunakti!