«Te situācija nav tāda kā parasti Vašingtonā. Var just, te kaut kas nav normāli. Sevišķi pilsētā - satiksme ir mazāka, tūristu ir mazāk, visi lielie tūrisma objekti ir slēgti,» Dienai telefonsarunā no Vašingtonas stāsta Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Kalniņš (Vienotība), kurš kopā ar Latvijas parlamenta delegāciju šajās dienās viesojas ASV. Amerikāņi esot apmulsuši un neapmierināti. Delegācija tikusies ar kādu senatoru, kura birojā strādājis tikai viens darbinieks. «Viņš mums teica, ka var ar mums tikties, jo citu lietu, ko darīt, šeit nav, bet nav arī darbinieku.»
O. Kalniņš atzīst, ka Vašingtona krīzes dēļ ir satraukusies par savu tēlu un uzticamību citviet pasaulē. Viņaprāt, iekšējā krīze ASV neliks aizgriezt prom savu vaigu no Eiropas, jo Savienotās Valstis ir gana ietekmīgas un spēj vienlaikus koncentrēties arī uz globāliem jautājumiem. Tajā skaitā tas neietekmēšot sarunas ar Eiropas Savienību par brīvo tirdzniecību. Tās, lai gan uz laiku pārtrauktas, tāpat būtu prasījušas vismaz gadu, pusotru. Tomēr situācija negatīvi atsaukusies uz Baraka Obamas ārpolitiku, jo iekšējo problēmu dēļ līderim jau tagad nācies atcelt dalību Āzijas†un Klusā okeāna reģiona ekonomiskās sadarbības organizācijas samitā. «Jo ilgāk tas turpināsies, jo sliktāk tas būs,» saka Kalniņš.
Daudz tiešāka ir politoloģe Žaneta Ozoliņa: «Ja krīze ieilgs un politiskie faktori kombinēsies ar ekonomiskajiem, tad Latvija nevarēs būt malā stāvoša valsts, kura iedomāsies, ka uz viņu lielās, globālās tendences neattieksies.» Viņa saka, ka notiekošais nenāk par labu ne ASV, ne Eiropai, un apturētās brīvās tirdzniecības sarunas tomēr uzskatāmas par pirmo negatīvo rezultātu. «Uz šo līgumu liktas ļoti lielas cerības. Abas puses sākotnēji paudušas, ka vēlēsies panākt vienošanos pēc iespējas ātrākā laikā, taču, ja ir bremzēta ASV valdības darbība, ātrus rezultātus panākt būs grūti.» Mazinās arī ASV politiskā uzticamība, jo ir daudzi aktuāli starptautiskās drošības jautājumi, kuros vajadzīga pilnvērtīga ASV iesaistīšanās, nevis darbs ugunsdzēšanas režīmā.
Arī Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks Dienai uzsver, ka Latvija nevar atļauties ASV budžeta krīzi vērot no malas. Pieaugot bažām pasaulē, arī Latvija kā atvērta ekonomika ātri vien sajutīs aktivitātes kritumu. Vienlaikus ekonomists ir pārliecināts, ka nesenā plašā ekonomikas un finanšu krīze visiem ir spilgtā atmiņā un neko līdzīgu neviens nevēlas piedzīvot. Tādēļ politiķi, lai arī savā starpā rīvējas un stīvējas, nonākot kraujas malā, kompromisu, visticamāk, atradīs. «Ir jāsaprot, ja mēs gribam augt, mums ir jābūt spēcīgiem. Nav viļņa, kas nesīs mūs līdzi, ir jāairē pašiem,» vēl piebilst M. Kazāks.