Kad līdz vēlēšanu izsludināšanai palikušas vairs pāris nedēļu, Saeima arī nevarētu pagūt novadu sadalīt. Četru gadu ilgajos strīdos novājinātajai Alojas novada pašvaldībai joprojām nav izdevies pieņemt budžetu, apstiprināja domes priekšsēdētāja Dace Vilne (Reģionu alianse).
Pretrunas novada domē sākās jau pirms tās sanākšanas, un uz pirmo sēdi 2009. gada jūlijā Alojas domnieki tiesisko strīdu dēļ pulcējās trīs nedēļas vēlāk nekā citas pašvaldības. Gadu vēlāk deputāti nolēma novadu līdz ar jaunām vēlēšanām sadalīt, pagājušā gada 7. jūnijā lūdzot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) dot tādu iespēju, atsaucoties uz iedzīvotāju aptauju. Pēc diviem mēnešiem, 7. augustā, kad Diena apmeklēja Alojas novadu, tā vadība saņēma VARAM atbildi, kurā bija norādīts, ka likums neparedz pašvaldību sadalīšanu. Ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) uzsvēra, ka ministrija vēlas, lai nākotnē veidotos vēl lielāki novadi. Alojas novadā, kurā 2012. gadā bija 5929 iedzīvotāji, apvienojās Aloja, Staicele, Brīvzemnieku un Braslavas pagasts.
Saeimas sēdē ceturtdien ministra partijas biedrs Juris Viļums, kā arī VARAM parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK) norādīja, ka ierosinājums sadalīt teritoriju saistīts ar politiskiem iemesliem un domnieku nesaskaņām, bet nav saņemts ekonomiskais pamatojums. Vaicāts, kāpēc deputāti tik vēlu iesniedza Saeimā šo likumprojektu, Ingmārs Līdaka (ZZS) atbildēja, ka viņš ar kolēģiem ir reaģējis uz neseno novada deputātu lūgumu pēc tam, kad to nav darījusi VARAM.
Zaļo un Zemnieku savienība Alojas novadā ieguva piecas vietas, kas ir tikpat, cik saņēma bijušā Staiceles mēra Jāņa Bakmaņa vadītā komanda, kura startēja zem Pilsoniskās savienības karoga. ZZS kopā ar Visu Latvijai!, kurai ir divi mandāti, palika opozīcijā. Balsojumos visu izšķīra viena balss, kas pieder neatkarīgajam deputātam, kurš sākumā bija koalīcijā. Domes priekšsēde D. Vilne, kura ievēlēta no Tautas partijas, kam bija tikai divas vietas, tagad kritizē opozīciju, jo tā nobloķējusi budžeta pieņemšanu, prasot, lai būtu atsevišķs Alojas un Staiceles budžets. Kad budžetu apsprieda komiteju sēdēs, opozīcijai tādas iebildes neesot bijušas. Kā zināms, viens no nesaskaņu iemesliem ir Staiceles parādsaistības, kuras jāsedz visa novada iedzīvotājiem. Viens no opozīcijas līderiem Valdis Bārda (ZZS) savukārt min arī citus iemeslus, kāpēc budžets nav bijis pieņemams, ieskaitot neskaidros kritērijus, pēc kuriem tiek sadalīts finansējums pašvaldības iestādēm. Viņš vadību vaino arī tajā, ka nav sagatavots ekonomiskais pamatojums un nav darīts viss iespējamais, lai izpildītu domes pieņemto lēmumu par novada sadalīšanu. Kā Latvijas Zemnieku savienības saraksta mēra kandidāts V. Bārda veido komandu novada domes vēlēšanām, cerot tajās startēt vēl labāk nekā pirms četriem gadiem. Viņš uzskata, ka pēc vēlēšanām ir jāveic nopietns pašvaldības audits.