Svinīgais vakars tika veltīts nesen mirušās lieliskās krievu balerīnas Jekaterinas Maksimovas piemiņai, viņa bijusi arī ilggadēja Kristāla Turandotas - šīs Krievijā pirmās neatkarīgās, nevalstiskās privātprēmijas - žūrijas locekle (Kristāla Turandota šogad tika pasniegta 18.reizi, balvas žūrijā strādā augstākās raudzes teātra profesionāļi).
Kristāla Turandota nominācijā Gods un lepnums (analogs Latvijas Spēlmaņu nakts balvai par mūža ieguldījumu) tika Satīras teātra vadītājam Krievijas Tautas skatuves māksliniekam Aleksandram Širvindtam, kurš pateicības runā pauda: «Es ārkārtīgi rāmi attiecos pret visādiem goda nosaukumiem, jo galvenais jau ir aktiera personība. Tas, vai viņš oficiāli tiek saukts par tautas mākslinieku vai nopelniem bagāto skatuves darbinieku, skatītājiem ir vienalga, viņi to neatceras. Nu smieklīgi taču ir teikt - Itālijas Tautas skatuves mākslinieks Marčello Mastrojāni vai Losandželosas nopelniem bagātais aktieris Džeks Nikolsons...»
Prēmijas un septiņu Turandotu izdales procedūra tradicionāli izvēršas par asprātīgu teatralizētu šovu. Šoreiz, ņemot vērā balvas astoņpadsmitgadi, kāds satrakojies Aizsardzības ministrijas ģenerālis/aktieris laureātus grasījās iesaukt aktīvajā kara dienestā, taču kaprīzā princese to kategoriski nepieļāva, prēmēto pašaizsardzībai pasniedzot izmēros iespaidīgās kristāla skulptūras.
Par sezonas labāko režisoru atzīts Dmitrijs Krimovs (izrāde Opus nr.7 Anatolija Vasiļjeva Dramatiskās mākslas centrā; tās apraksts Kultūras Dienā, 8.V), Kristāla Turandotu par labāko scenogrāfiju un režiju vienlaikus izpelnījās arī Maskavā strādājošais bulgāru mākslinieks Ivans Popovski (izrāde Gada...laiks Jeļenas Kamburovas muzikāli poētiskajā teātrī), gada debija - aktrise Roza Šmuklere (izrāde Džeimsa Džoisa Uliss, kas uzvesta Pjotra Fomenko teātrī darbnīcā).
Starp prēmijas pasniedzējiem Šukšina stāstu komandai bija pirmais PSRS prezidents Mihails Gorbačovs, slavenā teātra Ļenkom aktrise Inna Čurikova un prestižā Vīnes festivāla/Viener Festwochen direktors slavenais režisors Liks Bondī.
Gorbačovs savā runā atzina, ka izrāde Šukšina stāsti viņu «emocionāli burtiski satriekusi un likusi raudāt kā bērnam», kā arī piebilda - krievu teātra māksla joprojām spējot pārsteigt pasauli. Liks Bondī pamanījās izteikt komplimentu gan Gorbačovam, gan Alvim Hermanim un Šukšina stāstu «bandai»: «Ir sevišķi patīkami un liels gods uzstāties pēc cilvēka, kas izmainīja pasaules vēstures gaitu, un apbalvot izrādi, kura maina mūsu priekšstatus par teātri.»
Man, teātra kritiķim, kurš redzējis vairākumu sumināto izrāžu, ir prieks un pārsteigums, ka cienījamā, drīzāk klasiski/tradicionāli orientētā žūrija atbalstījusi eksperimentālus, provokatīvus un skatuviskajās izteiksmēs novatoriskus darbus.