Pēc statistikas datiem, maksas TV pakalpojumus Latvijā izmanto 88% no kopējā mājsaimniecību skaita, bet internets pieejams 75% no visām mājsaimniecībām. Pētījums rāda, ka no 707 344 mājsaimniecībām, kas izmanto maksas TV pakalpojumus, 480 000 ir trīs lielāko uzņēmumu - Lattelecom, Viasat un Baltcom klienti, ap 130 000 izmanto citu, legālu TV apraides nodrošinātāju pakalpojumus, savukārt vismaz 97 000, bet, visticamāk, pāri par 100 000 izmanto nelegālo firmu piedāvājumus. Interneta apraides aprēķins nav veikts, jo ir pārāk daudz komersantu, kas sniedz šos pakalpojumus. Pētījums arī atklāj, ka nelegālo komersantu darbības rezultātā apmēram 12 miljoni eiro gadā netiek aplikti ar nodokļiem, tādējādi Valsts kasei paiet garām pietiekami nozīmīga summa.
Liela daļa nelegālo komersantu pat slēdz līgumu ar saviem klientiem, tāpēc tie, maksājot rēķinu, pat nenojauš, ka maksā par pilnībā zagtiem jeb atkodētiem TV satelīta signāliem, nelikumīgi izmantotām TV signāla uztveršanas kartēm, nelegāli izveidotiem kabeļtīkliem un Latvijā reģistrētiem domēniem, norāda biedrības Nē pirātismam Latvijā! izpilddirektore Dace Kotzeva. Biedrība neplāno vērsties pret patērētājiem, kas izmanto nelegālos pakalpojumus, lai arī Eiropā ir vairākas valstis, piemēram, Vācija un Francija, kurās ar likumu noteikta arī patērētāju atbildība. Tuvākajās dienās plānots internetā izvietot karti, lai katrs iedzīvotājs varētu atrast, kādi legālie komersanti viņa dzīvesvietā nodrošina TV pakalpojumus. Rudenī iecerēta informatīva kampaņa.
A. Sauka uzsvēra, ka nelegālo TV pakalpojumu izmantošanas ierobežošana ir arī drošības jautājums, jo nav iespējams konstatēt, kādus kanālus nelegālo pakalpojumu sniedzēji piedāvā, līdz ar to informācijas plūsma ir nekontrolējama. Savukārt D. Kotzeva norāda, ka vēl viens variants, kā komersanti blēdās, ir puslegālā darbība - kabeļtelevīzijas izņem retranslācijas atļaujas mazākam kanālu skaitam, bet klientiem piedāvā vairāk kanālu. Viņa arī pati saskārusies ar situāciju, kad kāds uzņēmums, kas Latvijā strādā ar zīmolu Media Smart, piedāvājis viņai nelegālu TV pieslēgumu, un biedrība veikusi kontrolpirkumu. Tagad pret šo uzņēmumu uzsākts kriminālprocess.
Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis stāsta, ka Kultūras ministrijā izveidota darba grupa, kurā atbalstīts jau iepriekš izskanējis ierosinājums piešķirt 170 000 eiro septiņu štata vietu izveidošanai Ekonomikas policijā. Šobrīd ar blakustiesību jautājumiem visā Latvijā nodarbojas trīs cilvēki. Tāpat tiek runāts par papildu pilnvaru piešķiršanu NEPLP.
Biedrībā Nē pirātismam Latvijā! darbojas arī kino izplatītāju pārstāvji, kas ir ieinteresēti nelegālo filmu izplatīšanas ierobežošanā. Forum Cinemas direktors Normunds Labrencis norāda, ka Latvijā kino apmeklējumu rādītāji ir zemāki nekā Igaunijā, saistot to ar nelegālo filmu pieejamību.