Jūtos apkrāpta un apmuļķota. Tirgus pārdevēju blēdību spektrs ir tik plašs - kā nabaga pircējam ar to spēkoties? Te neliela manu vilšanos bilance. Pirms pāris dienām Centrāltirgus gaļas paviljonā, kur stūrītī pa kreisi, nākot no piena paviljona puses, iekārtojusies garšvielu bodīte, nopirku lobītus valriekstus. Pārdevēja, laipni smaidot, tos nosvēra, un es ieliku pirkumu somā. Mājās konstatēju, ka maisiņā iesvērti sapelējuši mitri rieksti. Protams, neskrēju atpakaļ no pilsētas otra gala, turklāt čeku pārdevēja neiedeva, un es to arī neprasīju. Ko pierādīšu? Norakstīju izdoto naudu zaudējumos, bet sarūgtinājums palika. Pārdevēji ir labi psihologi - viņi redz, ka pircējs steidzas, un to arī izmanto. Citā reizē man piena paviljonā iesmērēja jau paskābu rīvmaizes jogurtu ar divas dienas notecējušu derīguma termiņu. Gaļas paviljonā uz letes noskatīju jauku gaļas gabaliņu, pārdevēja to veikli pasvārstīja rokās - tiešām labs. Bet mājās konstatēju, ka apakšā zem tā smukuma vienas cīpslas. Kāda sprauna lauku meita man pārdeva kārdinošus dzeltenos tomātus, pati laipni atlasīja smukākos. Mājās trešdaļu izmetu laukā, jo tie bija pārgatavojušies un pa ceļam sašķīda. Arī uzraksti pie svešzemju augļu pārdevējām kļūdainā latviešu valodā - «ljoti suligi plūmes», «saldas arbuz» nereti ir tikai pliks apgalvojums.
Iesaku (kaut pati to vienmēr spētu izdarīt!) - neko nepērc steigā! Nekautrējies preci aptaustīt, pat pasmaržot, vēro svarus! Ja pārdevējam nav elektronisko svaru, es vienmēr skatos uz svaru kājām - ļoti bieži pārdevēji svaru divas kājas paceļ augstāk un apkrauj to svaru daļu ar augļiem. Rezultātā pirkumam tiek nozagti vismaz 150- 200 grami. Bet pat nelūdziet pārsvērt pirkumu uz kaimiņu pārdevēju svariem - neļaus, kā nekā viena komanda. Bet galvenais - iegaumējiet, kur ko esat pirkuši, un noteikti paņemiet čeku. Čeks jūsu rokās ir dokuments, un visbiežāk mīļā miera labad pārdevējs samainīs preci. Jo blēži ir bailīgi.