Viņš pats nekautrējas sev piedēvēt tādus apzīmējumus kā «popzvaigzne», «otrs populārākais krievs aiz Ušakova» un netieši pat «varonis», bet jautāts, vai joprojām sevi pieskaita Krievijas radikāļiem nacionālboļševikiem, no skaidras atbildes izvairās - tas taču esot tikai nosaukums.
Seksšopi un revolūcijas
V. Lindermans dzimis Rīgā 1958. gadā. Dienējis padomju armijā un mācījies ekonomiku, pēc tam filoloģiju Latvijas Universitātē (LU), bet studijas nav pabeidzis. Pēc PSRS sabrukuma pievērsies «seksšopu» un mediju biznesam, bet, kad bizness «izbeidzies», pieslējies Krievijas Nacionālboļševiku partijai, kura sludināja lielkrievu imperiālistisko ideoloģiju, kļūdams par tās Latvijas nodaļas līderi. 2002. gada nogalē viņš devās uz Krieviju liecināt «nacbolu» līdera Eduarda Ļimonova tiesas prāvā, un drīz pēc tam DP veica kratīšanu V. Lindermana Rīgas dzīvoklī, kur atrada sprāgstvielas. Kopš tā laika viņš uzturējās Krievijā, kur arī nonāca konfliktā ar valdošo varu, iespējams, tāpēc, ka asi kritizēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Tagad, jautāts par attieksmi pret V. Putinu, bijušais oponents atzīst, ka Krievijas prezidentu vairs nekritizēšot: «Man ir dzīves princips, ka ļaunums vienmēr ir šeit un šodien. Tā ir mietpilsoņu, nevis varoņu morāle - kritizēt to, kas ir tālumā.»
2008. gadā Krievija V. Lindermanu izdeva Latvijai, kur bez sprāgstvielu glabāšanas viņš tika vainots arī aicinājumā vardarbīgi gāzt valsts varu. Tomēr tiesa iespējamo teroristu attaisnoja, un viņš uzsāka jaunas aktivitātes - centās kļūt par 2009. gada 13. janvāra grautiņu dalībnieku līderi, kaut pats tajos nebija piedalījies, kļuva par ārštata autoru krieviski iznākošajos laikrakstos Čas un Subota, kā arī uzsāka parakstu vākšanu par krievu valodas atzīšanu par oficiālu valsts valodu Latvijā. Tas arī novedis pie pašreizējā popularitātes viļņa - kā rāda Lursoft publicitātes statistika, salīdzinot ar pagājušā gada oktobri, šogad V. Lindermans mediju publikācijās minēts 11 reizes biežāk.
Terorists ar nazi zobos
Sarunā ar V. Lindermanu neizdodas iegūt skaidru atbildi, vai kopš «nacbolu» laikiem viņa politiskie uzskati ir mainījušies - viņš aizbildinājās, ka visa politiskā ideoloģija mūsdienās esot sajaukusies eklektiskā jūklī un skaidri izklāstīt to nav iespējams. Viņš gan atzina, ka īsti nemaz necerot uz referenduma par krievu valodas statusa maiņu izdošanos - tā esot tikai «programma maksimums», kas piespiedīs rēķināties ar mazākuma gribu. Kopš parakstu vākšanas uzsākšanas viņš jūtot lielu popularitātes pieaugumu starp Latvijas krieviem. Attieksmes izmaiņas esot bijušas arī latviešu starpā - gan uz pretējo pusi, jo viņam tiekot kultivēts «terorista ar nazi zobos un granātu kabatā» tēls.
DP, kuras «pastāvīgais klients» savulaik bija V. Lindermans, norāda, ka nevar apstiprināt, ka viņš būtu pārrāvis saiknes ar Krievijas nacionālboļševikiem. DP arī piebilst, ka «sabiedrībai būtu svarīgi, lai biedrība Dzimtā valoda pati atklāti uzrādītu savus finansēšanas avotus, jo publiskajā telpā redzamas gan reklāmas, gan avīžraksti, skrejlapas un cita veida aģitācija, kas sniedzas tūkstošos latu». Nedz V. Lindermanam, nedz viņa līdzgaitniekam Jevgeņijam Osipovam tādas naudas pašiem neesot, tādēļ «jautājumu par finansēšanas avotiem ir svarīgi atklāt, lai kliedētu runas, ka pastāv finansējums no ārvalstīm», norāda DP.
Pats V. Lindermans gan aizbildinās, ka visas menedžmenta lietas esot J. Osipova pārziņā, viņš esot tikai biedrības publiskā seja un uz jautājumiem par organizatoriskām lietām atbildēt nevarot. Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu visām biedrībām reizi gadā jāiesniedz pārskats, tomēr Dzimtā valoda dibināta tikai šogad, tādēļ dati par tās finansējuma avotiem un saimniecisko darbību pagaidām publiski nav pieejami.
Aktivitātes baro
Kaut arī bijušais «nacbols» kaismīgi noliedzis nacionālismu kā viņam svešu politisko ideoloģiju, Dienas aptaujātie politikas vērotāji atzīst, ka pastāv paralēles starp viņa aktivitātēm un Visu Latvijai! (VL) līdera Raivja Dzintara politiskās karjeras sākumposmu. Līdzīgi kā šobrīd biedrība Dzimtā valoda, R. Dzintara vadītā VL savu darbību uzsāka kā sabiedriska organizācija, nevis politiska partija. Tāpat kā nacionālboļševikus, arī VL savulaik vajājušas nedienas ar drošības iestādēm - publiskajā telpā ilgi klīda baumas, ka VL bijusi iekļauta DP veidotā «ekstrēmistisko organizāciju sarakstā». Tāpat kā V. Lindermans, kurš publicējas krievvalodīgajā presē, R. Dzintars pirms ievēlēšanas Saeimā bijis žurnālists.
«Tāpat kā savulaik Saeimā bija Vladimirs Buzajevs (PCTVL) un Juris Dobelis (TB/LNNK), tagad publiski redzams R. Dzintars un V. Lindermans, kuri it kā ir antagonistiski, no pretējām nometnēm, bet patiesībā ir kā dvīņubrāļi, kuru aktivitātes baro viena otru. Buzajevs kaut ko pasaka, Dobelis steidz oponēt. R. Dzintars vāca parakstus par latviešu valodu, V. Lindermans par krievu valodu,» norāda politologs, LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds. Viņaprāt, V. Lindermanam varētu izdoties izveidot savu partiju, kas atņems radikālāk noskaņoto krievvalodīgo balsis SC, turklāt SC, pretendējot uz latviešu balsīm, tas varētu būt pat izdevīgi, jo «vienmēr ir labi, ja tev blakus ir kāds «sliktais», ar ko salīdzināties».
Arī sociologs Aigars Freimanis atzīst, ka paralēles starp R. Dzintara un V. Lindermana politisko ceļu ir ļoti skaidri saskatāmas, tomēr uzsver, ka diez vai viņam izdosies atkārtot VL veiksmes stāstu. R. Dzintars vienmēr esot centies iet «pareizā politiķa» ceļu - gribējis būt respektabls un «legāls», norāda A. Freimanis. Savukārt V. Lindermans, viņaprāt, nekad nav centies norobežoties no savas «revolucionārās pagātnes»: «Pēc izteikumiem var spriest, ka Lindermans ir cilvēks, kurš apmāts ar revolūcijām un dumpjiem, līdz nopietnam politiķim viņam vēl tālu.»
Pats V. Lindermans kategoriski neiebilst pret šādu sakritību meklēšanu, vienīgi norāda, ka, viņaprāt, līdzības būtu meklējamas tikai tajā, ka R. Dzintars «netaisīja politisko karjeru kā ierēdnis». «Angļu valodā ir tāds teiciens self made man - tā arī ir paralēle, citu nav. Protams, R. Dzintars mums ir pretinieks, bet diemžēl stiprākais,» viņš prāto.
Savukārt R. Dzintars par šādu salīdzinājumu ir sašutis: «Man šķiet, šādi salīdzinājumi ir ļoti mērķtiecīgi vērsti uz to, lai diskreditētu mani un Nacionālo apvienību.» Viņš uzsver, ka tikpat labi kā sakritības, var arī uzskaitīt atšķirības, piemēram, VL vienmēr bijusi par Latvijas nacionālajām interesēm, nevis vērsusies pret valsti un nekad nav nolaidusies līdz teroristisku metožu pielietošanai.