Taču, ko iesākt ar pētījumu rezultātu, nevienam līdz galam nav skaidrs, un tāpēc tiek apšaubīta arī komisijas lietderība. Tās vadītājs tieslietu ministra padomnieks Jānis Tomels gan uzsver - par to, vai aprēķinus izmantot tikai iekšējai lietošanai vai censties piedzīt no Krievijas zaudējumus, jādomā Saeimai un valdībai.
No Krievijas neko nepiedzīt
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) Dienai gan norādīja, ka tas nav arī valdības uzdevums - tā kā komisija izveidota pēc parlamenta iniciatīvas, arī par rezultātu izmantošanu, viņaprāt, ir atbildīga Saeima. «Finansējuma piešķiršana komisijas darbības atjaunošanai bija viena no Nacionālās apvienības prasībām saistībā ar nākamā gada budžetu, kura tika apmierināta,» plašos komentāros par komisijas nepieciešamību neieslīga V. Dombrovskis. Savukārt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Reformu partija) jau izteicies, ka Latvija nekādus rēķinus Krievijai neiesniegs, jo tas nedotu praktiskus rezultātus, bet var negatīvi ietekmēt valstu divpusējās attiecības. J. Tomels gan to dēvē tikai par pašreizējā ārlietu ministra viedokli. «Iespējams, tā pēctecis domās pilnīgi citādi un viņam būs savs redzējums, ko ar šo skaitli iesākt,» viņš klāstīja Dienai.
Tomēr arī Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Kalniņš (Vienotība) Dienai atzina, ka nav atbildes, ko ar aprēķiniem iesākt. Pat ja politiska izšķiršanās būtu, juridiski pret Krieviju vērsties ir grūti, jo tā joprojām nav atzinusi Baltijas valstu okupāciju. «Skaidrs, ka Krievija neko Latvijai nekompensēs, un tad ir jautājums, vai mēs kaut ko iegūsim no šādu neizpildāmu pretenziju izvirzīšanas,» minēja O. Kalniņš, vienlaikus uzsverot: komisijas darbs ir ļoti nozīmīgs arī tad, ja Latvija nekādu kompensāciju naudas izteiksmē nepiedzīs. «Šie aprēķini ir vajadzīgi mums pašiem, mūsu vēstures noskaidrošanai.»
Pētnieku domas dalās. Austrumeiropas politikas pētījumu centra vadītājs Ainars Lerhis Dienai norādīja: tas ir sabiedrības interesēs, «lai būtu zināma bilance un pilna skaidrība par okupācijas laiku». Viņam nepiekrīt Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds, kurš neredz praktisku pielietojamību komisijas darbam. «Mums vajadzētu vairāk domāt par nākotni, nevis pētīt, cik daudz mēs esam cietuši. Skaidrs, ka Krievija mums neko nekompensēs. Vai ar šo skaitli vērsties pie Krievijas? Tas mūsu attiecības nemainīs nedz uz labo, nedz uz slikto pusi. Komisijas darba sakarā jautājums ir ne tik daudz par mūsu attiecībām ar Krieviju kā par mums pašiem. Ko mēs kā sabiedrība no tā iegūsim. Turklāt komisija ir izveidota pie Tieslietu ministrijas, līdz ar to es saskatu politizācijas riskus,» norādīja A. Sprūds.
Izmaksas neskaidras
Līdzīgas komisijas okupācijas radīto zaudējumu aprēķināšanai tika izveidotas arī Lietuvā un Igaunijā, kur tās darbu jau beigušas. Cik ilgi pētījumi notiks Latvijā un cik izmaksās, nav skaidrs. Latvijas okupācijas izpētes biedrības vadītāja Ruta Pazdere uzsver - kopš 1999. gada, kad komisijas darbs iesaldēts, pētnieki strādājuši bez atlīdzības, turpinot pētījumus, kurus tagad valsts atbalsts ļaus pabeigt.
Valdība komisijas darbam šogad piešķīrusi 10 tūkstošu latu. Tie tiks izmantoti četriem pētījumiem par PSRS militāro rūpniecību, koloniālās politikas ietekmi uz demogrāfiju un militāro budžetu, kam jābūt pabeigtiem līdz aprīlim. Nākamgad komisijas darbam piešķirti 50 tūkstošu eiro, no kuriem daļa tiks novirzīti Eiropas totalitārisma upuru piemiņas dienas, kā arī Baltijas ceļa 25. gadadienas rīkošanai. Atlikušo finansējumu novirzīs pētījumiem trīs jomās: zaudējumu apzināšana tautsaimniecībai, videi un demogrāfijai.
Noslēgt darbu komisija varētu ne agrāk kā 2015. gadā, prognozē J. Tomels, kuram gan vadītāja krēslu var nākties pamest. Dienas rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina - ja amats būs jāzaudē tieslietu ministram Jānim Bordānam, jāatkāpjas būs arī viņa birojam, tostarp J. To-melam, kurš zaudēs arī komisijas vadītāja amatu.