«Tā ir spēcīga zīme, ka mēs esam mācījušies no krīzē piedzīvotā, ka esam uztvēruši signālus, kā arī raugāmies politiski vienotas Eiropas nākotnē,» uzsvēra Vācijas kanclere Angela Merkele. «Tas palīdzēs novērst parādu krīzes atkārtošanos,» piebilda ES prezidents Hermanis van Rompejs.
Taču ieceri un ticību līguma spēkam jau aptumšojusi Spānija, kas paziņojusi, ka nespēs iegrožot šī gada budžetu, kā tā vienojusies ar ES. Spānijas premjerministrs Mariano Rahoja norādīja, ka budžeta deficīts šogad sasniegs 5,8% no iekšzemes kopprodukta, lai gan ar Briseli tā vienojās par 4,4%.
Eiropas Komisija, kas mudinājusi Spāniju sasparoties, visticamāk, nonāks izvēles priekšā: atkāpties no savām prasībām vai piemērot Spānijai sankcijas, ziņo AP. Tomēr arī Nīderlande jau ziņojusi, ka var neiekļauties plānotajos budžeta rāmjos.
Analītiķi brīdina, ka līgums neatrisina problēmu sakni. «Tas ir solis uz priekšu, lai izveidotu ietvaru, kurā domāt par sabalansētu budžetu, taču tas neatrisina maksātspējas problēmas un izaugsmes trūkumu, kas šobrīd rada Eiropai tik daudz problēmu,» uzsvēra Maikls Hjūsons no CMC Markets. «Ja ES līderi nespēs atrisināt šos jautājumus, tad vienīgais, kas ir panākts, tā ir tādu valstu kā Spānijas, Itālijas, Portugāles un Grieķijas ekonomikas agonijas pagarināšana.»
Starpvaldību līgumu piektdien ES samitā parakstīja 25 no 27 ES dalībvalstīm, arī Latvija. To atbalstīt atturējās tikai Lielbritānija un Čehija. Lai līgums stātos spēkā, tas jāratificē vismaz 12 eirozonas valstīm.