SKP vadītāja Rasma Pīpiķe stāsta, ka aptaujāti 378 dažādu organizāciju pārstāvji, kuri pauduši savu viedokli par nepieciešamajām pārmaiņām sabiedriskajos medijos. Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) iesniegti uzstādījumi sabiedriskajam pasūtījumam nākamajam gadam, kur Latvijas Televīzijas (LTV) gadījumā esot akcentēta nepieciešamība nodrošināt satura pieejamību cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. Padome apņēmusies izstrādāt piecus kritēriju blokus, kam būtu jāatbilst kandidātiem uz NEPLP locekļu vietu. NEPLP pārstāve Dzintra Geka uzsver, ka šogad ir tikai pirmais gads, kad jaunā padome var iesaistīties sabiedriskā pasūtījuma izstrādē.
Kritiskāka ir SKP locekle, portāla politika.lv galvenā redaktore Dita Arāja, kura norāda, ka tieši jaunajai padomei būtu jābūt platformai, kur izskanētu sabiedrības balss par sabiedriski politisko procesu analīzes trūkumu LTV, tomēr tas nenotiekot. Tā vietā katras organizācijas pārstāvis padomē pārstāvot sava šaurā atzara intereses: «Piemēram - mēs gribam raidījumus par laukiem, gribam raidījumus par Latgali un tā tālāk.» Trūkstot vispusēja skatījuma. Par LTV pēdējā laika problēmām Sabiedriski konsultatīvā padome publiskajā telpā klusējusi. Pēc R. Pīpiķes domām, šis jautājums ir profesionālo žurnālistu organizāciju kompetencē.
Kritiski par SKP iespēju ietekmēt procesus izsakās arī žurnālists Jānis Domburs: tas ir hibrīds veidojums, kas «ir pussprādzis jau kopš dzimšanas». Jau politiķi, lemjot par šīs padomes veidošanu, nav pēc būtības risinājuši NEPLP interešu konfliktu, taču NEPLP, izstrādājot jaunās padomes nolikumu, esot padarījusi padomi par veidojumu tikai ķeksīša pēc. Pat ja rīt šajā padomē sāktu darboties 25 mediju profesionāļi, tā tik un tā neko nevarētu izdarīt, jo nolikums to ļoti ierobežo, saka J. Domburs.