Laikraksts The Guardian raksta, ka ES valstu amatpersonas ir īpaši noraizējušās par draudiem, ko rada radikalizēto islāmistu atgriešanās no karošanas bēdīgi slavenās kustības Islāma valsts kaujinieku rindās Irākā un Sīrijā. Taču līdz šim nav izdevies vienoties par iedarbīgiem paņēmieniem, lai mazinātu šos draudus. Vervēšanas mērogi pēkšņi sasnieguši nepieredzētus apjomus, tāpēc ES valstu policiju vadība īsti nezina, kā tikt ar to galā un ko darīt, lai tā neizietu ārpus kontroles.
Sociālie tīkli
ES amatpersona no Beļģijas Žils de Keršovs, kurš savienībā atbild par pretterorisma aktivitātēm, pastāstījis, ka īpaša uzmanība ministru sanāksmē būšot veltīta tam, kā ierobežot Islāma valsts propagandistu un džihādistu aktīvo darbību internetā. Tāpēc sanāksmē piedalīsies sociālo tīklu un mediju, to vidū Twitter, Facebook un Google, pārstāvji.
Ž. de Keršovs uzsver, ka joprojām nav pilnīgi precīzu datu par to, cik ES pilsoņu cīnās Sīrijā. Viens no aprēķiniem to skaitu lēš ap 3-4 tūkstošu robežās. Taču esot pilnīgi skaidrs, ka šādu cilvēku skaits pieaugot. Laikā pēc 11. septembra terora aktiem Al Qaeda rindās Afganistānā karoja ap 100 eiropiešu.
Papildu spiediens uz Eiropas kolēģiem nākot no ASV izlūkdienestiem un valsts drošības aģentūrām, kuru pārstāvji regulāri piedalās sanāksmēs Eiropā. Viņi uzskata, ka no džihāda atgriezušies kaujinieki, kuri netiek apturēti ES valstīs, varētu samērā viegli iefiltrēties ASV, izmantojot bezvīzu režīma priekšrocības ar ES valstīm.
Pēdējās drošības dienestu pārstāvju sanāksmēs apspriesti arī papildu draudi, ko rada ziņas par pieredzējušu Al Qaeda veterānu ierašanos Sīrijā no Afganistānas un Pakistānas. To vidū esot viens no pasaulē labākajiem spridzekļu meistariem Ibrāhīms al Asīrī.
Bez vienošanās
ES mēģinot vienoties par pretterorisma stratēģiju jau pēdējos 18 mēnešus. Islāmistu pēdējā laika aktivitātes gan intensificējušas procesu, taču konkrēta iznākuma tam joprojām nav.
Viens no priekšlikumiem bijis ieviest visā ES pieejamu pasažieru vārdu reģistru, kurā par visiem ES aviopasažieriem būtu iekļauti līdz pat 15 dažādu parametru dati, kas ļautu ar datoru algoritmiem identificēt aizdomās turamos. Taču tam iebilda Eiropas Parlaments, motivējot ar miljonu cilvēku privāto datu apdraudējumu.
Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs rosinājis ES kolēģus vienoties par stingrākām identifikācijas dokumentu pārbaudēm lidostās, taču citi nav piekrituši, motivējot to ar pārlieku garu rindu izveidošanu.
Šengenas līguma valstis izveidojušas Šengenas Informācijas sistēmu, kas palīdz novērst tajā ievadīto personu pārvietošanos.