Jau 2012. gada pavasarī vairākas Latvijas augstskolas parakstīja nodomu protokolu par sadarbību vienota plaģiātu izskaušanas tīkla veidošanā, bet aktīvi izmantot datubāzi varētu sākt vien šogad, jo tikko sistēmā esošajām augstskolām pievienojošās vēl četras augstākās izglītības iestādes. Kā Dienai paskaidroja Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes bibliotēkas vadītājs Jānis Kreicbergs, kurš ir arī viens no idejas iniciatoriem, - pērn datubāze strādājusi izmēģinājuma režīmā, tāpēc lielākam augstskolu skaitam to nevarēja piedāvāt. Taču, neskatoties uz to, tajā ievietoti jau aptuveni 40 000 noslēguma darbu. Sistēma veidota tā, lai katra augstskola varētu pārliecināties, vai konkrēto studentu darbi jau iepriekš nav bijuši iesniegti un aizstāvēti citā augstskolā. Savā praksē gan J. Kreicbergs vēl nav atklājis šādas situācijas, tomēr bijuši gadījumi, ka līdzība atrasta starp dažādu fakultāšu studentu darbiem. Idejas iniciators arī pieļauj, ka tagad, kad datubāze kļūs lielāka, iespējams, atklāsies arī «nesmuki gadījumi».
Viena no augstskolām, kas tikko pievienojusies sistēmai, ir Rīgas Stradiņa universitāte. Tās pārstāvis Edijs Šauers Dienai norādīja, ka šāds lēmums pieņemts, lai palīdzētu pasniedzējiem meklēt plaģiātismu studentu darbos. Līdz šim pasniedzēji paši, izmantojot savas profesionālās spējas un pārzinot tēmas literatūru, mēģināja pamanīt stila izmaiņas studentu rakstu darbos - ja teksta lielākā daļa rakstīta vienā stilā, bet viens vai vairāki teikumi citā, turklāt neattiecas uz pārējo tekstu, rodas aizdomas, vai students nav izmantojis cita autora rakstīto bez atsauces, skaidroja E. Šauers. Tālāk jau, izmantojot, piemēram, Google meklētāju, var ātri konstatēt, no kura autora teksta fragments ir ņemts bez atsauces. E. Šauers gan atzīmēja, ka dažreiz studenti pieļauj plaģiātu nevis ļaunprātīgi, bet tāpēc, ka viņiem nav pietiekamas izpratnes par intelektuālā īpašuma nozīmi.
Vienotajai sistēmai šogad plāno pievienoties arī Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), lai pārbaudītu Inženierekonomikas un vadības fakultātē izstrādātos noslēguma darbus, Dienai sacīja RTU mācību prorektors profesors Uldis Sukovskis. Līdz šim tas nav darīts, jo RTU studentu noslēguma darbus uzkrājusi savā datubāzē. Savukārt gadījumos, kad universitāte konstatē plaģiātisma pazīmes, students pat var tikt izslēgts no studiju programmas, uzsvēra U. Sukovskis.
Ir gan bijuši arī gadījumi, ka jautājums par studentu plaģiātismu nonācis pat tiesā. Piemēram, Vidzemes Augstskolas absolvente vairākus gadus tiesājās ar Rēzeknes Augstskolas absolventi par sava bakalaura darba plaģiātismu. Lai gan ekspertīzē pierādīts, ka abi bakalaura darbi lielā mērā sakrituši, vietām pat gandrīz pilnībā, Rēzeknes tiesa šādu pārkāpumu atzinusi par maznozīmīgu, un pērn kriminālprocess izbeigts.
Tiesas darbos par plaģiātismu gan bijuši iesaistīti ne tikai studenti, bet arī augstskolu pasniedzēji. Piemēram, LU pret filozofijas profesoru Rihardu Kūli ar prasību par darba tiesisko attiecību izbeigšanu vērsās 2010. gadā pēc skandāla, kad LU filozofijas bakalaura 2. kursa studenti apsūdzēja profesoru par tulkotajos Kanta darbos manāmo līdzību ar filozofa Ata Rolava veiktajiem tulkojumiem. Lai gan speciāla ekspertu komisija atzina, ka tulkojums nav oriģināls, starp abām pusēm tomēr tika panākts izlīgums.