Pat pēc divām Sočos nostrādātām nedēļām. Jā, šeit mūsu sportisti ļaujas foto/video/aifonu un citu gadžetu zibšņiem, dala autogrāfus. Viņi uzplaukst, aizmirstot savu nogurumu, muskuļu sāpes un pārdzīvojumus. Un viņi ļauj pieskarties, apmīļot, izcilāt un aprīnot medaļas, kas šoreiz esot īpaši smagas. Dažam pat gara acīm sajustas uz kakla vēl pirms starta, tikai noskatoties videostāstu par medaļu vizuālo ieceri un realizāciju. Un kāds patiess prieks sportista acīs, stāstot šīs neticamās sakritības.
Mūsu mājas atmosfēru rada nama saimnieki Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis un goda prezidents Vilnis Baltiņš. Viņi paši sagaida viesus, izstarodami patiesu lepnumu par to, ka šogad Latvija ir uzdrošinājusies aizsākt jaunu tradīciju - veidot Latvijai īpašu vietu olimpiskās Bābeles kartē. Un tādu, par kuru runā, kur nāk ar prieku un stāsta no mutes mutē. Tādu, kurā obligāta sastāvdaļa ir neaizmirstamā Latvijas rupjmaizes garša. Tāda, kurā Latvijas mūziķu lepnums par savējo startiem rada unikālus muzikālus brīžus un neaizmirstamu emocionālu pārdzīvojumu. Latvijas Mājā satiekas sports, kultūra, kulinārija un reti noķerama dzimtenes sajūta un mīlestība uz savējiem, kas tik svarīga mums visiem, gribam mēs tajā atzīties vai ne.
Jā, te iegriežas arī Latvijas žurnālisti, kuri pārskrējienā no kalniem uz Sočiem tomēr atrod brīdi, lai savas smagās kameras, dažāda kalibra fotoobjektīvus pat vēlās vakarstundās darbinātu un atrastu labāko rakursu, saistošāko informāciju un mūsu sportistu tuvplānus. Pēc tam gan noliek visus savus ieročus, apsēžas, dalās iespaidos, pieredzē, piedzīvojumos. Bet tas ir tikai mirklis. Jo jāpaspēj pārskriet, jāpagūst uztaisīt, samontēt, aizpūst par vadiem uz Latviju. Uz mājām. Tur, kur šo cilvēku veikuma augļus gaida tikpat dedzīgi kā sportistu rezultātus.
Tradīcijai ir dots labs starts ar augstu kvalitātes latiņu, kuru atzīst ne tikai savējie, bet arī daudzie Latvijas Mājas viesi. Žurnālisti, dzejnieki, olimpiādes viesi, Soču iedzimtie, citu valstu olimpisko izlašu dalībnieki, mūsu pašu sportisti. Latvijas Māju īpaši meklē un arī nejauši brauc tai garām, un, strauji bremzējot, ienāk ciemos. Un kur vēl lielāks prieks, ja šāds ciemiņš ir, piemēram, latvieši no Kanādas, Krievijas, Ukrainas. Vai arhitekte, kas Sočos palīdz realizēt daudzu valstu vērienīgās, Expo cienīgās viesmīlības mājas, bet, nonākot šeit, viņa priecājas par līmeni, siltumu un latvisku atmosfēru. Un sajūtas kā mājās.
* Latvijas Mājas Sočos vadītāja