Liekā svara epidēmija
Meksikas prezidenta Enrikes Penjas Njeto rosinātais likums paredz 5% nodokli kalorijām bagātākajai pārtikai, kas sasniedz vismaz 275 kalorijas 100 gramos produkta, košļājamajai gumijai noteikts 16% nodoklis. Saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem cenai tiks pievienoti astoņi centi par litru.
Vara domā, ka cenas pieaugums liks iedzīvotājiem rūpīgāk pārdomāt, ko likt vēderā. Neveselīgo našķu patēriņa samazinājums uzlabošot meksikāņu veselības stāvokli un palīdzēšot cīnīties pret lieko svaru. Valstī arī iecerēts dienas laikā, kad pie televizoriem atrodas bērni, aizliegt pārraidīt limonāžu, čipsu, šokolādes un citu saldumu reklāmas.
Pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, 32,8% pieaugošo meksikāņu cieš no aptaukošanās, turklāt paaugstinātā svara izraisītais diabēts ir biežākais nāves cēlonis valstī. Pasaules Veselības organizācija jau brīdinājusi, ka Meksikā izplatās «aptaukošanās un liekā svara epidēmija», un mudinājusi noteikt vēl bargāku nodokli našķiem.
Meksikāņi aptaukošanās ziņā pārspējuši pat amerikāņus, kas līdz šim bijuši nepārspēti liekā svara līderi. ASV aptaukošanās problēmas skar 31,8% iedzīvotāju.
Ne visi ir sajūsmā par jaunajiem nodokļiem. Asu kritiku tiem veltījuši ātro uzkodu ķēžu, saldumu un cukuroto dzērienu ražotāji, kas apgalvo, ka produktu apgrozījuma kritums liks samazināt ražošanas apmērus, novedot pie darbinieku atlaišanas.
Kritiķu netrūkst arī patērētāju vidū. Nodoklis ir «nežēlīgs veids, kā atņemt to nelielo prieciņu, ko mēs varam sniegt saviem bērniem», avīzei The Los Angeles Times uzsvēra Huans Torress, kurš strādā par apsargu autostāvvietā. «Kā lai pasaka bērniem, ka esi tik nabadzīgs, ka nevari nopirkt viņiem limonādi?»
Ņujorkas izgāšanās
Līdzīgas idejas arvien skaļāk izskan arī citās pasaules valstīs. ASV Pārtikas un zāļu administrācija nule rosinājusi aizliegt transtaukskābju izmantošanu pārtikā, kas palīdz ražotājiem ilgāk saglabāt produktu svaigu. Pēc ekspertu aprēķiniem, aizliegums palīdzētu ik gadu novērst 20 000 sirdstrieku un 7000 sirdsslimību izraisītu nāves gadījumu, vēstīja CBC News.
Cukuroto dzērienu patēriņu ASV lielākajā pilsētā Ņujorkā mēģināja samazināt mērs Maikls Blūmbergs, taču iecere izsauca plašu pretestību, un martā, dienu pirms jaunajam likumam bija jāstājas spēkā, tiesa lēmumu pasludināja par pretlikumīgu. Pilsētas mērs vēlējās, lai restorānos, kinoteātros un ielu tirgotavās aizliegtu pārdot dzērienu tilpumā, kas pārsniedz 16 unču (473 mililitri).
Limonādes nepatīk arī citu ASV pilsētu mērijām. Kalifornijas štata Sanfrancisko pilsētas iedzīvotājiem būs jābalso par to, vai piemērot papildu nodokli divu centu apmērā par katru unci dzēriena.
Ieceres kritiķis Čaks Finnijs, kurš pārstāv Amerikāņu dzērienu ražotāju biedrību, sauca to par «bezjēdzīgu uzmanības novēršanu no patiesās politikas» un apšaubīja, vai tas veicinās sabiedrības veselību.
Eiropiešiem arī problēmas
Arī eiropiešus sāk arvien vairāk satraukt liekā svara izraisītās veselības problēmas, liekot domāt par neveselīgās pārtikas patēriņa ierobežošanu. Katram ceturtajam britam ir liekais svars, un Lielbritānija ir «resnākā» valsts Rietumeiropā. Velsas partija Plaid Cymru jau izteikusies par labu neveselīgās pārtikas nodoklim.
Oksfordas Universitātes un Redingas Universitātes pētījums vēsta, ka 20% nodoklis cukurotajiem dzērieniem ļautu par 180 000 samazināt liekā svara mocīto britu skaitu. «Nodoklis nav panaceja, taču tā ir daļa no problēmas risinājuma,» ziņu aģentūrai AP uzsvēra viens no pētījuma autoriem Maiks Rainers.
Līdzīgi nodokļi apsvērti arī tādās valstīs kā Francija un Norvēģija. Eksperti, vaicāti, vai nodokļi spēj mainīt cilvēku paradumus, kā spilgtu veiksmes stāstu nosaukuši jezgu ap plastmasas iepirkumu maisiņiem lielveikalos. Pieaugot to cenai, virkne cilvēku izvēlējušies ņemt līdzi maisiņus, nevis katru reizi iegādāties jaunus.