Pētījumā intervējot pašlaik Lielbritānijā dzīvojošās ģimenes, kuras izteikušas vēlmi nākotnē atgriezties Latvijā, D. Bērziņa konstatējusi, ka emigrējušie bērni veiksmīgi uzlabo savu mītnes zemes valodu (angļu), taču tas negatīvi ietekmē viņu izcelsmes valsts valodas zināšanas, pat ja ģimenē tā tiek ļoti intensīvi lietota. Tas var novest pie būtiskām problēmām brīdī, kad bērni atgriezīsies Latvijā.
Piemēram, bērns, kurš dzīvojis ārpus Latvijas, ne vienmēr sevi identificēs kā Latvijas kultūrai un mentalitātei piederīgu, jo nacionālā piederība cieši saistīta ar valodu un tās lietojumu. Reemigrējušie bērni var nesaprast, kāpēc viņiem jālepojas ar latviešu kultūras un vēstures simboliem, un viņiem būs plašāks multikulturālais skatījums. Tāpat bērns var nesaprast elementārus kultūras, literatūras un mākslas simbolus, par kuriem Latvijā dzīvojošie bērni jau būs dzirdējuši.
Reemigrējušajiem bērniem var būt nepareizs valodas lietojums, mazāks vārdu krājums, problēmas ar vārdu izrunu un pareizrakstību. Jārēķinās, ka līdz ar to viņiem skolā būs nepieciešams ilgāks laiks mācību vielas apguvei, jo sākotnēji viņi bieži vien vēl domās angliski un iekšēji visu tulkos uz latviešu valodu. Skolotājiem arī būs jāvelta uzmanība klasesbiedru rīcībai, lai viņi nesmietos par reemigrējušā skolēna valodu, citādi viņš var atteikties no saziņas latviski.