Ierobežos konkurenci
Nav normāli, ka pa ielu, kurā ir piecas mājas, brauc piecu firmu atkritumu savākšanas mašīnas, tāpēc apsaimniekošanas firmu izvēli uzticēs pašvaldībām konkursu kārtībā, uzskata Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktora vietniece Rudīte Vesere. Pašvaldības teritoriju var dalīt vairākās daļās, bet katrā strādās tikai viens apsaimniekotājs. Jaunos konkursus izsludinās uz pieciem gadiem, pēc tam organizēs atkal jaunu iepirkumu. «Protams, ir tādi apsaimniekotāji, kas grib palikt tirgū iespējami ilgi un atstāt visu, kā ir šobrīd. Taču iedzīvotājiem ir ieguvumi - likums skaidri pasaka, ka pašvaldībām jāorganizē arī dalītā atkritumu vākšana, ka atkritumi ir jāšķiro, kas esošajā likumā nebija līdz galam pateikts,» uzsver R. Vesere. Brīvais tirgus, kas šobrīd ir vairākās pašvaldībās, bet visspilgtāk Rīgā, īsti nedarbojas, jo tarifi par 1 m3 atkritumu izvešanu atšķiras nieka 10 santīmu robežās. Ja uzņēmums labi strādā, tas arī atkārtotā konkursā uzvarēs, uzskata R. Vesere.
Centīsies pārliecināt
Lai arī likums kopumā ir pietiekami labs, prasība pārslēgt līdz pat 2020. gadam noslēgtos līgumus, ar kuriem uzņēmēji rēķinājās, ir netaisna, uzskata SIA L&T direktors Reinis Ceplis, kurš neizslēdz arī iespēju, ka firmas tiesāsies par tiesībām pakalpojumu sniegt līdz līguma termiņa beigām: «Protams, ir aizvainojums - situācijā, kad ārvalstu investīcijas valstij vajadzīgas kā ēst, notiek vēršanās pret investoriem.» L&T ir Somijas koncerna meitasuzņēmums Latvijā, bet tirgū ir arī citas ārvalstu uzņēmumu meitaskompānijas, piemēram, Veolia vides serviss. R. Ceplis uzsver - iedzīvotājiem ir risks, ka pasliktināsies pakalpojuma kvalitāte, jo uzņēmēji neinvestēs ilgtermiņā, zinot, ka pēc pieciem gadiem var nesaņemt jaunu pasūtījumu. R. Ceplis prognozē, ka likuma pašreizējā redakcija sekmēs mazo uzņēmumu izzušanu no tirgus 5-10 gadu laikā. Tā nedomā Jelgavas SIA Kulk valdes priekšsēdētājs Gunārs Bubulis: «Kādreiz slēdza līgumus ar iespēju automātiski pagarināt. Tas nav pareizi, šādi līgumi ir jālauž. Pašvaldībām jāskatās, kāda ir pakalpojuma kvalitāte, vai tiek nomaksāti nodokļi un vai lētais pakalpojums nenozīmē, ka atkritumi nenonāk oficiālā poligonā.» Viņš nenoliedz, ka ārvalstu kompāniju spiediens ir jūtams, un Igaunijā šajā nozarē visi vietējie jau izspiesti no tirgus.
Iepriekš neoficiāli izskanēja, ka likuma pašreizējā redakcija varētu būt, piemēram, SIA ZAAO interesēs, kas vairākās Vidzemes pašvaldībās ir vienīgais atkritumu apsaimniekotājs. Valmieras mērs Inesis Boķis par nepieciešamību pēc trim gadiem izsludināt konkursu nebūt nepriecājas: «Es vispār nevaru iedomāties citu modeli, ZAAO bija pilotprojekts, kurā ir milzīgi daudz ieguldīts, arī Eiropas nauda, un tagad ir risks to visu sagraut ar līguma pārslēgšanu. Izskatās, ka mākslīgi mēģina iznīcināt to, kas ir izdarīts. Jā, varbūt mēs maksājam kādu santīmu dārgāk, bet tas ir tā vērts.»