Pēdējos gados populārākās bijušas komunikācijas zinātnes, tiesību zinātnes, vadības zinātnes, psiholoģijas programmas, tāpēc «tieši šajās nozarēs šobrīd vērojama speciālistu pārprodukcija un liela konkurence», liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informācija. IZM arī šogad aicina jauniešus studēt inženierzinātnes un dabas zinātnes. Savukārt Ekonomikas ministrijas izstrādātās darba tirgus prognozes līdz 2015.gadam rāda, ka tuvākajos gados pieprasījums samazināsies dažādās profesiju grupās, tajā skaitā vajadzēs arī mazāk inženieru, tāpat datorzinību un dabaszinātņu speciālistu. Visstraujāk samazināsies pieprasījums pēc pedagogiem. Tomēr laikā, kad jaunieši beigs studijas, valsts jau varētu nostāties uz ekonomikas izaugsmes ceļa, un, ja tā būs strauja, pēc pieciem gadiem pieprasījums šajās profesiju grupās pat varētu netikt pilnībā apmierināts.
LU profesors darba tirgus pētnieks Mihails Hazans norāda, ka jebkurā gadījumā augstākā izglītība nodrošina spēcīgāku aizsardzību pret bezdarbu. Viņš iesaka jauniešiem nepaļauties uz «mītiem», ka sociālo zinātņu pārstāvji, piemēram, juristi un ekonomisti, vairāk papildina bezdarbnieku rindas, jo viņa pētījumi liecina, ka ekonomistu un inženieru vidū bezdarba līmenis ir vienāds. Pēc labiem juristiem, ekonomistiem, personāla atlases speciālistiem joprojām ir pieprasījums, uzsver arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle.
Swedbank sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš iesaka meklēt piemērotāko studiju programmu eksportspējīgajās nozarēs, kas pamatā būšot apstrādes rūpniecība, mazāk lauksaimniecība, transports, tūrisms, informācijas tehnoloģijas, medicīna. Savukārt biznesa konsultants Gundars Kuļikovskis par perspektīvām dēvē zinātnes, kas attiecas uz veselību un dzīves kvalitātes uzlabošanu. Piemēram, biotehnoloģijas, viņaprāt, būs ne tikai labi apmaksātas, bet arī neizsmeļama pieprasījuma nozares. Savukārt sociālās zinātnes saskaņā ar ekspertu teikto ir noderīgas kā otrā izglītība, jo svarīgi būt profesionālim nozarē, bet pēc tam ekonomiku var piemācīties klāt.
Izvēloties profesiju, būtu jādomā par Eiropas darba tirgus perspektīvām, jo mūsu darba tirgus ir šaurs un svārstīgs, tāpēc jaunietis var pabeigt studijas un secināt, ka pēc pieciem gadiem profesija jau vairs nav vajadzīga, norāda M.Hazans. Viņš uzsver, ka ir vairāk cikliskām svārstībām pakļautas specialitātes, piemēram, arhitekts un būvinženieris, kas treknajos gados nopelnīs vairāk nekā vidēji valstī, bet ļoti cietīs no recesijas. Tāpēc tās vēlams izvēlēties cilvēkiem, kuri ir elastīgāki un spēj arī dažus gadus pastrādāt citā valstī. Stabilās profesijas ir, piemēram, mediķi, juristi.