Ceļotājs top prasīgāks
Viens no veidiem, kā atbalstīt tās viesnīcas, kas rūpējas par vidi, aicinot to darīt arī savus viesus, ir izvēlēties naktsmītnes ar ekosertifikātiem. Tie kalpo par uzticamu apliecinājumu pārdomātai rīcībai vides jomā. Par pasaulē ātrāk augošo brīvprātīgās ekosertifikācijas sistēmu tūrisma mītnēm ir kļuvusi Zaļā atslēga. Pasaulē kopumā sertificētas vairāk nekā 2300 tūrisma mītņu 50 valstīs, bet Latvijā ar Zaļo atslēgu pašreiz ir sertificētas deviņas viesnīcas un viens kempings, tajā skaitā Radisson Blu Latvija, Radisson Blu Elizabete, Radisson Blu Rīdzene, Radisson Blu Daugava, Gallery Park Hotel Rīgā, Avalon Hotel Rīgā, Baltic Beach Hotel Jūrmalā, Dikļu pils, Skrundas muiža un Ventspils Piejūras kempings.
«Ne ilgtspējas tūrisma tēma, ne ekosertifikācijas vilnis ir nevis tikai pārejošs modes kliedziens, bet gan dzīves nepieciešamība. Kā liecina visas prognozes par tūrisma sektora attīstību nākamajās desmitgadēs, šī tendence tikai pieaugs. Atšķirībā no valstīm, kuras varētu kalpot kā iedvesma, pie mums Latvijā diemžēl zaļā iepirkuma koncepts viesmīlības jomā vēl īsti nav ieviests nacionālajā līmenī,» norāda Zaļās atslēgas ekosertifikācijas koordinators Latvijā Jānis Ulme. Zaļās atslēgas mērķis ir samazināt tūrisma negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi, izglītojot un informējot katras iestādes darbiniekus un klientus par vides ietekmēm, kā arī vairojot ilgtspējīgu metožu izmantošanu pārvaldē un tehnoloģijās. Tas veicina tūrisma mītņu atbildību pret vidi, vienlaikus samazinot resursu un enerģijas patēriņu.
«Jārēķinās, ka klientiem no daudziem reģioniem ar katru gadu celojuma mērķa izvēlē ekosertifikācijas un plašāku vides atbildības un iniciatīvu faktors kļūst arvien būtiskāks, turklāt investīcijas un darba ieguldījums vides iniciatīvās nes ekonomisku ieguvumu, jo novērš resursu izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu,» uzsver J. Ulme.
Arī greznība var būt zaļa
«Cenšamies, lai mūsu ekoloģiskās pēdas nospiedums būtu pēc iespējas mazāks. Baltic Beach Hotel & SPA ir ne tikai viesnīca - mums ir arī plašs klāsts ar medicīniskā SPA pakalpojumiem - tas nozīmē, ka veicinām mūsu viesu atveseļošanu un veselīgu dzīvesveidu. Tāpēc vēlme rūpēties arī par apkārtējās vides veselību ir tikai loģiska. Ikdienā sekojam, lai dabas resursi tiktu izmantoti saprātīgi - turpinām samazināt ūdens patēriņu, uzstādot automātiskos ūdens krānus un ekonomiskās dušu galviņas. Elektroenerģijas patēriņu samazinām, uzstādot ekonomiskās lampas viesnīcas teritorijā un iegādājoties elektroenerģiju taupošas iekārtas. Rūpīgi šķirojam atkritumus. Rūpēs par gaisa tīrību visos mūsu viesnīcas numuros nav atļauts smēķēt. Cenšamies arī ierobežot ķīmisko vielu patēriņu, dodot priekšroku ekosertificētiem tīrīšanas un mazgāšanas līdzekļiem,» atklāj Baltic Beach Hotel & SPA pārstāve Baiba Laganovska, piebilstot, ka šī sertifikāta labo praksi pārņēmuši, iedvesmojoties no pasaules pieredzes, un Zaļo atslēgu ieguvuši 2014. gadā, ik gadu šo sertifikātu atjaunojot, vienlaikus ieklausoties ceļotāju pieredzē un interesējoties par jauniem veidiem, kā varētu kļūt vēl zaļāki un videi draudzīgāki, ikdienā ieviešot labos piemērus.
Apmeklētāji, ierodoties viesnīcā, uzreiz pie recepcijas var uzzināt informāciju par to, ka šī viesnīca darbojas saskaņā ar Zaļo atslēgu, bet numuriņos viesi tiek informēti, kā var saudzēt vidi, mazāk tērējot ūdeni un samazinot mazgāšanas līdzekļu izmantošanu.
«Vēlamies parādīt, ka greznība var būt ilgtspējīga. Arī luksusa preču patērētāji saprot, ka atbildīga rīcība un lietošana rada mazāku kaitējumu dabai un līdz ar to tas nozīmē ilgāku produktu un pakalpojumu lietošanu,» atzīst luksusa klases viesnīcas Gallery Park Hotel & SPA pārstāvis Ervīns Lazdiņš. Līdzīgi kā citās zaļi domājošās viesnīcās pasaulē, arī te viesiem ir izvietoti aicinājumi aizgriezt ūdens krānu, kad tiek tīrīti zobi, lai netērētu ūdeni; gultas veļu un dvieļus mainīt pēc nepieciešamības, nometot tos zemē vai atstājot zīmīti, lai samazinātu ūdens patēriņu un mazgāšanas līdzekļu izmantošanu un to nokļūšanu vidē; nevērt vaļā logus, ja ieslēgts kondicionieris, lai lieki netērētu elektrību utt. Nākotnē viesnīcai pievilcīga ir doma par alternatīvās enerģijas iegūšanas un izmantošanas risinājumiem.
Līdzīgi arī Skrundas muiža ieviesusi savu vides politiku, lai darbībā balstītos Zaļās atslēgas kritērijos, vienlaikus paplašinot darbinieku un viesu zināšanas un motivāciju rīkoties zaļi pret vidi un ar to saistītajiem jautājumiem, piemēram, gaisa piesārņojumu, atkritumu šķirošanu, videi draudzīgu materiālu izmantošanu, energoresursu taupīšanu, otrreizējo materiālu izmantošanu.
«Viesnīcas darbinieki atkritumus šķiro uzņēmuma birojā, virtuvē un citās viesnīcas darba zonās. Arī viesi vairāk uzmanības pievērš atkritumu šķirošanai, piemēram, baterijas vairs nemet papīrgrozā. Jaunieviestā vides politika motivē darbiniekus saudzīgāk izturēties pret lietām, ko izmanto darba vajadzībām, piemēram, pret ūdens un elektrības resursiem, papīru, tīrīšanas līdzekļiem,» stāsta Skrundas muižas pārstāve Sanita Ukavica, piebilstot, ka uzņēmuma ieguvums ir mērāms arī finansiāli, jo samazinās saimniecisko līdzekļu un elektroenerģijas, ūdens un kanalizācijas pakalpojumu rēķinu summas.
Zaļāk jāēd, jātīra un jāšķiro
Lai iegūtu Zaļo atslēgu, tūrisma mītnei jāatbilst vairāk nekā 110 kritērijiem divpadsmit kritēriju grupās: ūdens, atkritumi, enerģija, personāla iesaiste, ķīmisko vielu izmantošana, pārtika un ēdināšana. Zaļās atslēgas izvērtējuma kritēriji ir divu veidu. Pirmkārt, ir obligātie kritēriji, kuriem jābūt ieviestiem katrā Zaļās atslēgas viesnīcā jau pieteikuma izvērtēšanas brīdī, piemēram, jābūt izstrādātai savai vides politikai un rīcības plānam ar atbildīgo koordinatoru un jānovērš neuzmanīgs resursu patēriņš, piemēram, jāuzmana, lai nav pilošu krānu. Otrkārt, ir ieteikuma rakstura jeb vadlīniju kritēriji, kuri tūrisma mītnei jāievieš pakāpeniski, piemēram, galdā jāceļ vairāk vietējo bioloģiski sertificēto produktu, jāizvairās no mazos tilpumos dozētiem dušas piederumiem u. tml. Kritēriju izpildi pārbauda regulārās apsekošanās.
Pie stiprajām pusēm Latvijā jau sertificētajām tūrisma mītnēm Zaļās atslēgas koordinators Jānis Ulme min to, ka vietējās viesnīcas bieži vien jau pieteikšanās stadijā paveikušas daudz no kritērijiem, kuri ir pat vadlīniju statusā. Ņemot vērā viesmīlības sektora specifiku Latvijā - to, ka daudzas viesnīcas ir vai nu atvērtas no jauna, vai rūpīgi rekonstruētas, vairumam Latvijas viesnīcu nav bijušas problēmas izpildīt striktos infrastruktūras kritērijus, jo prasības ūdens un enerģijas taupībā lielā mērā atkarīgas no pielietotajām tehnoloģijām. Ja tās būtu jāmaina atbilstības nodrošināšanas procesā, tas būtu dārgi. Turpretī uzlabojumi Latvijā viesnīcām nepieciešami pārtikas, uzkopšanas un atkritumu jomā. «Tradicionāli grūtības iepriekšējos gadus bijušas tādos kritērijos kā ekoloģiskās pārtikas pieejamība un izmantošana, kur jādomā par iepirkumu īpatsvara pieauguma sasniegšanu; atkritumu apsaimniekošana, ar to saprotot ne tikai parasto šķirošanu, bet arī domāšanu par samazināšanu un, piemēram, organisko atkritumu kompostēšanu; tīrīšana un mazgāšana, kur vēl mēdzam stereotipiski domāt, ka videi nekaitīgu vai ekosertificētu līdzekļu izmantošana būtiski var palielināt viesnīcas izdevumus,» novērojumos dalās J. Ulme.
Tām viesmīlības iestādēm, kas vēl tikai gribētu iegūt Zaļo atslēgu, sertifikācijas koordinators Jānis Ulme atgādina, ka Zaļās atslēgas iegūšana ir vienīgi pirmais solis, jo sertificētajiem uzņēmumiem pakāpeniski jāuzlabo savs vides veikums, ar katru gadu paplašinot rīcību vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības jomā: «Viesnīcas darbs ar to nebeidzas, bet tikai sākas. Līdz ar to jābūt gan interesei, gan gatavībai iedziļināties un nodrošināt patstāvīgu darbu ar vides jautājumiem. Protams, tas atmaksājas - gan resursu ietaupījumos, gan prestižā, bet tikai tad, ja tas tiek darīts.»
Zaļās atslēgas ekosertifikācijas programmu Latvijā īsteno nodibinājums Vides izglītības fonds, kas nodrošina visu FEE International programmu realizāciju Latvijā. Pieteikumus izvērtē Zaļās atslēgas Nacionālā žūrija, kuras sastāvā ir pārstāvji no LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas, kā arī vides organizācijām.