Otrdien IZM valdību informēja, ka uzņemšana arodskolās samazināta par 39%. Samazinājums skar visu nozaru programmas - nebūtiskākais gaidāms apstrādes rūpniecības programmās (par 2% mazāk), savukārt visvairāk samazināta uzņemšana nekustamo īpašumu izmantošanas un komercdarbības (mazāk par 89%) un tirdzniecības (mazāk par 68%) nozarēs. Kā žurnālistiem norādīja IZM Profesionālās un vispārējās izglītības departamenta direktors Jānis Gaigals, tas nozīmē, ka aptuveni 2000 jauniešu, kas vēlētos apgūt kādu profesionālās izglītības programmu, paliks aiz svītras. Gan viņš, gan T.Koķe gan uzskata, ka jaunieši no izglītības sistēmas neizkritīs, jo viņiem būs iespēja mācīties vidusskolās. Tomēr tādā gadījumā šie jaunieši neiegūs profesionālo kvalifikāciju, kas krietni palielinot risku, ka viņi pēc skolas beigšanas papildinās bezdarbnieku rindas vai arī meklēs izglītības vai darba iespējas ārzemēs. Tāpat ievērojami samazinātā uzņemšana arodskolās radīšot vidējas kvalifikācijas darbaspēka deficītu jau pēc dažiem gadiem.
Lai gan virkne profesionālo skolu jau nokomplektējušas savas grupas, 27 no tām, neraugoties uz samazināto uzņemšanu, nav bijis konkursa. T.Koķe norāda, ka mazā interese par vairākām arodskolām nereti saistīta ar to imidžu, kas uzkrāts gadu gaitā. Tas liecinot, ka šīs skolas «sevi ir izdzīvojušas». Tieši skolas, kas nespēj nokomplektēt grupas un kurām ir lieli parādi, «agrāk vai vēlāk parādīsies slēdzamo sarakstā», stāsta T.Koķe. Viņa gan neuzskata, ka jaunieši būs cietēji, ja mācību gada vidū viņu skolu slēgs - viņiem tikšot piedāvāta iespēja mācīties līdzvērtīgā programmā. «Audzēkņi cieš tikai ti k daudz, ka viņam ir tālāks ceļš līdz skolai,» saka T.Koķe. Tiesa, Dienas iepriekšējās sarunas ar arodskolu direktoriem liecinājušas, ka jauniešus tik viegli pārcelt nebūs un daudzi vispār varētu pārtraukt mācīties.